Pagājušajā nedēļā tika paziņoti Dailes teātra teritorijas labiekārtojuma metu konkursa rezultāti. Par uzvarētāju žūrija vienbalsīgi atzinusi biroja «MADE arhitekti» darbu, kas tapis sadarbībā ar urbānisti Evelīnu Ozolu un grafikas dizaineru Edgaru Zvirgzdiņu. Otro vietu ieguvusi ainavu projektēšanas darbnīca «Alps», bet trešo — «Sudraba arhitektūra» un «Zala Landscape Architecture» apvienība.
«MADE arhitekti» piedāvā saglabāt teātra arhitektūrai un modernisma garam raksturīgās formas, labiekārtojuma principus un materiālus, taču veidot laukumu atbilstošu mūsdienu izpratnei par labu publisko telpu — drošu, draudzīgu, pieejamu ikvienam. Laukuma esošais terasējums un pakāpieni ir grūti pārvarami senioriem, cilvēkiem ratiņkrēslos un ar bērnu ratiņiem. Reljefa vienmērīga izlīdzināšana un mazāka izmēra apzaļumotu platformu izveidošana ļaus laukumu bez grūtībām šķērsot visdažādākajos virzienos un piedāvās vairāk dažādu vietu atpūtai.
Laukuma daļu teātra galvenās ieejas priekšā iecerēts veidot kā urbānu pulcēšanās vietu pie kultūras galamērķa, atbrīvojot to no automašīnām. Esošās autostāvvietas, kuras galvenokārt izmanto teātra darbinieki, paredzēts pārvietot uz teātra sānu laukumu. Plānots atjaunot oriģinālo laukuma ieseguma dalījumu un materiālus, kas piešķir tam raksturu un sasaucas ar ēkas arhitektūru.
Sānu laukums savukārt kalpos teātra ikdienas nepieciešamību nodrošināšanai: darbinieku automašīnu novietošanai un piegādes transportlīdzekļu kustībai. Lielgabarīta kravas transporta un pasažieru autobusu piebraukšana organizēta no Šarlotes ielas, izmantojot «shared space» principu — veidojot kopīgu vienlīmeņa segumu gājējiem, riteņbraucējiem un autotransportam.
Laukuma daļa, kas atrodas tuvāk Šarlotes ielai un iekļauj apzaļumoto pakalnu, veidota kā teātra auras piesātināta vieta nesteidzīgai pastaigai vai atelpas brīdim. Šeit saglabāts monumentālo platformu motīvs, taču tas saskaldīts mazākās «salās» ap esošajiem kokiem, par galveno kritēriju izvirzot laukuma pieejamību un apdzīvojamību. Lai veidotu patīkamu mikroklimatu, laukumā paredzēti jauni koku un ziedu stādījumi. Apzaļumotās platformas kalpo kā ērtas virsmas sēdēšanai, zvilnēšanai, rotaļām; savstarpējais elementu izvietojums rada daudzveidīgas telpiskas situācijas.
Šobrīd salīdzinoši maz izmantoto galeriju zem vestibila apjoma iecerēts atdzīvināt, veidojot to kā simbolisku sarkano paklāju — ierašanās, satikšanās un fotografēšanās vietu. Šeit paredzēts izvietot pastāvīgu ekspozīciju, kas stāstītu par teātra vēsturi, tā dibinātāju Eduardu Smiļģi un ēkas arhitekti Martu Staņu. Vienā galerijas galā paredzēta ērta piebraukšana taksometriem, bet otrā — skatītāju grupu autobusiem; intensīvāka gājēju plūsma padarītu galeriju drošāku un pievilcīgāku gan ikdienā, gan pasākumu laikā.
Visas laukuma ieejas veidotas telpiski skaidrākas, aicinošākas, atbilstošākas gājēju plūsmu virzieniem. Teātra ieejas tuvumā un vairākās citās vietās laukumā plānotas arī divriteņu novietnes, palielināts pasažieru autobusu stāvvietu skaits.
Blīvi apbūvētos pilsētu centros mūsdienās jo īpaši tiek pievērsta uzmanība lietusūdens apsaimniekošanas sistēmu izveidei. Arī Rīgā, kur spēcīgas lietusgāzes nereti applūdina brauktuves un laukumus, publiskajā ārtelpā būtu jāsāk veidot risinājumus, kas spēj pielāgoties dažādiem laikapstākļiem un klimata pārmaiņām. Izmantojot laukuma konfigurāciju un esošās reljefa īpatnības, «MADE arhitekti» tā zemākajā vietā paredzējuši apzaļumotu lietusūdens infiltrācijas ieplaku, kas veidotu apstādījumu barjeru Brīvības ielas pusē un palīdzētu atslogot ielas lietusūdens kanalizācijas sistēmu.
Labiekārtojuma mets paredz arī Dailes teātra vizuālās komunikācijas sistēmas sakārtošanu, atbrīvojot ēkas arhitektūru no aplikatīviem plakātiem un vienlaikus skaidri un saprotami informējot garāmgājējus un braucējus par ēkas nozīmi un teātra repertuāru. Iecerēts arī ievērojami uzlabot visu laukuma daļu apgaismojumu, lai padarītu publisko telpu drošāku un pievilcīgāku.
Viedokļi