Mīsa van der Roes balvu arhitektūrā ik pēc diviem gadiem pasniedz jau kopš 1988. gada, un nu tā ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem un prestižākajiem apbalvojumiem par sasniegumiem arhitektūrā. Balva tiecas atspoguļot izcilību un inovācijas Eiropas arhitektūrā, kā arī uzsvērt būvētās vides publisko lomu sabiedrībā. Lai arī nominētie darbi netiek ierobežoti ne mērogā, ne funkcijā, tradicionāli gan nominantu, gan pusfinālistu, gan finālistu vidū dominē kultūras būves — šogad kultūras, izglītības un reliģiskās celtnes kopā sastāda trešo daļu no visiem nominētajiem darbiem.

Arhitektūras darbus Mīsa van der Roes balvai virza Eiropas valstu profesionālās apvienības un neatkarīgie eksperti. Latvijā šo lomu pilda Latvijas Arhitektu savienība, kura parasti izvirza kandidātus no Latvijas Arhitektūras gada balvas laureātu vidus, sadarbībā ar arhitektūras kritiķi Arti Zvirgzdiņu un žurnāla «Latvijas Arhitektūra» galveno redaktoru Jāni Lejnieku. Tiesa, ne visi virzītie darbi nonāk līdz nominācijai, jo būves autori vai klienti var izvēlēties nepiedalīties tik plašu publicitāti gūstošā pasākumā, un retos gadījumos Mīsa van der Roes balvas starptautiskā žūrija pieteikto darbu var atzīt par neatbilstošu. Tā arī Latvijas arhitektūru šogad no 8 virzītiem darbiem pārstāv tikai seši nominanti — mazāk nekā iepriekšējos četros gados.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca

Apjomīgo slimnīcas korpusu somu arhitektu birojs «JKMM Architects» projektējis sadarbībā ar latviešu arhitektiem no «Sarma&Norde Arhitekti» un «Nams», uzsvaru liekot uz apmeklētāju un personāla ikdienas pieredzi un telpu organizējot ap iespaidīgu centrālo ātriju jeb «dārza pasāžu», no kuras paveras skati uz parku, un kuru nākotnē plānots papildināt ar apzaļumojumu, dabu ienesot arī iekštelpā. Ekspresīvais apjoms ar intuitīvi saprotamu un pārdomātu iekštelpu gaisotni piedāvā jaunu modeli slimnīcu arhitektūrā. Slimnīcas rekonstrukcija un A korpusa izbūve pērn ieguva Latvijas Arhitektūras gada balvu un sudraba ananasu.

Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku rekonstrukcija Ģertrūdes ielā 121

Arhitektu studijas «12 līnijas» vairāk nekā 100 gadus veco īres namu rekonstrukcija pagājušajā gadā arī saņēma Latvijas Arhitektūras gada balvu. Lai arī fasādes ēka atjaunota ar jūtīgu pietāti pret vēsturisko mantojumu, pagalma apjomos priekšplānā izvirzās kontrasts starp veco un jauno. Asprātīgi interpretējot juridisko dzegas definīciju, radīta konsolēta rūsējošā metāla plākšņu jumta virsbūve, kas ne tikai iespaido ar vizuālo efektu, bet arī ievērojami palielina jumta stāvu lietderīgo platību. Pagalmu telpas mājīgums un cilvēcība jo sevišķi novērtējami citādi paplukušajā centra perifērijā.

Apartamentu viesnīca «Red Ice»

Arhitektu biroja «NRJA» projektētā ēka vēsturiskajā centrā ienes drosmīgu fasādi ar logu pikselējumu, kas, sairstot uz ēkas sāniem, veiksmīgi atrisina vajadzību pielāgoties dažādajiem blakus esošo ēku dzegu augstumiem. Lai arī apjoms telpiski ir labi iesēdies apkārtējā apbūvē, un arī fasāžu krāsu shēma atsaucas uz lokālo pilsētvides kontekstu, «Sarkanais ledus» ir ļoti tālu no nemanāmas saplūšanas ar vēsturisko arhitektūru, kas arī bijis par pamatu kaismīgām diskusijām vietējā sabiedrībā, taču šajā ziņā ierastās robežas izaicinošā arhitektūra jo sevišķi atbilst Mīsa van der Roes balvas nominācijas garam.

Biroju ēka «Place Eleven»

A klases biroju ēka ir daļa no nākotnē plānotā Skanstes biznesa centra un atrodas uz Skanstes ielas frontes līnijas. Autori — «Diānas Zalānes projektu birojs» — īpašu uzmanību vērsuši uz inovatīviem inženiertehniskajiem risinājumiem un BREEAM dizaina ilgtspējības un konstrukciju standarta principiem. Šī ir pirmā publiskā ēka Latvijā, kas būvniecības standarta BREEAM ietvaros ir ieguvusi izcilības novērtējumu.

Brīvdienu villa Cēsīs

Par arhitektu biroja «Outofbox» projektēto privātmāju esam rakstījuši jau iepriekš, tāpēc jo lielāks prieks par ēkas nominēšanu Mīsa van der Roes balvai par spīti tam, ka vienģimenes dzīvojamās mājas konkursa finālistu vidū nonāk ārkārtīgi reti. Pret izcilo atrašanās vietu Gaujas senlejā autori attiekušies ar vislielāko pietāti, jo pat nelieli pakalni un ielejas Latvijas ainavā ir retums. Brīvdienu villa bija viena no spilgtākajiem pieteikumiem 2017. gada Latvijas Arhitektūras gada balvai, un ēkas askētiskais tēls ar raupjām betona plaknēm un plašiem stiklojumiem ir izpelnījies arī kritiķu atzinību.

Sintijas Vaivades «Divas mājas»

Konceptuāla skaidrība un funkcionāla tīrība raksturo studijas «Sintija Vaivade_Arhitekte» vienģimenes dzīvojamo māju Jūrmalā. Ansamblis sastāv no uz zemes gabala bijušas vēsturiskas koka ēkas replikas, kas kļuvusi par viesu namu, un galvenā apjoma, kas kopē mazākās ēkas telpisko struktūru un harmonizē ar tās materialitāti. «Divas mājas» kā kopums sapludina vēsturisko amatniecību ar mūsdienīgiem risinājumiem, apvienojot laikmetīgu estētiku ar atsaucēm uz lokālajām zvejnieku un laivinieku būvniecības tradīcijām.

Janvārī tika paziņoti 40 Mīsa van der Roes balvas pusfinālisti. Diemžēl no Latvijas neviens darbs tālāk nav ticis virzīts. No Lietuvas un Igaunijas kopā nomināciju saņēma 20 darbi, no kuriem pusfinālā iekļuvis spāņu arhitektu studijas «Nieto Sobejano Arquitectos» projektētais Arvo Pērta centrs Tallinas apkaimē. Kā jau ierasts, kultūres būves ir visvairāk pārstāvētās 40 pusfinālistu vidū ar 15 darbiem, kam seko 6 izglītības būves un 5 daudzdzīvokļu nami. Lauvas tiesa no pusfinālistiem ir darbi no Rietumu un Centrālās Eiropas, bet 40 labāko vidū atrodam pa projektam arī no Rumānijas, Polijas, Albānijas, Serbijas un Slovākijas.

Dorte Mandrupa (Dort Mandrup), šī gada starptautiskās žūrijas priekšsēdētāja, komentē izvēlētos darbus: «Šie 40 darbi izgaismo jaunus principus, kas pieprasa jaunu domāšanas veidu. Izcilība un meistarība ir atrodama visos šajos darbos, taču ar to nepietiek; ir nepieciešams, lai tie atstāj iespaidu un mudina arhitektus citādāk domāt par savu profesiju.» Kultūras teorētiķe un kuratore Angelika Fica (Angelica Fitz) piebilst: «Vairāk un vairāk cilvēku ierauga, sajūt un pieredz to, ka arhitektūra vairs nav tīksmināšanās pašai par sevi vai cenšanās radīt kaut ko šiku un spīdīgu. Patiesībā arhitektūra nodarbojas ar to, lai padarītu labākas mūsu dzīves un veidus, kā mēs kopā dzīvojam.»

Mīsa van der Roes balvas 5 finālisti tiks paziņoti 13. februārī, un apbalvošanas ceremoja notiks 7. maijā, Mīsa van der Roes paviljonā, Barselonā, kad tiks pasniegta arī Jaunā daudzsološā arhitekta balva. Iepazīties ar nominantiem un sekot līdzi konkursa gaitai iespējams balvas mājaslapā. Sīkāk iepazīties ar nominantiem no Latvijas var šeit.