Francija izsenis bijusi karikatūru lielvalsts, un 19. gadsimtā tai piederēja vadošā loma humora un satīras mākslinieciskās valodas izkopšanā. Franču karikatūras stilistiku nosaka asa un precīza sociālā analīze. Lielās franču revolūcijas laikā (1789–1799) cilvēki nereti tika attēloti ar dzīvnieku galvām, tādējādi raksturojot atsevišķus personāžus. Pēc Jūlija revolūcijas 1830. gadā tika iegūta preses brīvība, radās žurnāli «La Caricature» un «Le Charivari», kam bija tūlītēji panākumi. Tāpat jāmin «L’Esprit Gaulois», kas izcēlās ar savdabīgu humora izjūtu.

Francūžu gara tradīcija ir smieties presē par visiem, tai skaitā pašiem par sevi. To arī dara iknedēļas satīras laikraksts «Charlie Hebdo». Tas izveidots 1970. gadā, un tajā tiek publicētas karikatūras, kas lielai daļai pasaules sabiedrības liekas šokējošas vai izaicinošas. Mūsdienās «Charlie Hebdo» lappusēs parādās karikatūras par islāma jautājumiem, bēgļu un migrantu problemātiku, citām sociālajām aktualitātēm.

19. janvārī plkst. 15.00 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā viesosies Danī Robērs, kurš jau vairākus gadus dzīvo Latvijā, bet savulaik Francijā strādājis dažādos izdevumos. Ar «Charlie Hebdo» Robērs profesionāli gan nebija saistīts, taču viņš pazina slaveno karikatūristu Žanu Kabū (Jean Cabut, 1938–2015), kurš tika nogalināts traģiskajā teroraktā «Charlie Hebdo» redakcijā Parīzē.

Žans Kabū bija pazīstams ar tēliem Le Grand Duduche, adjudant Kronenbourg un īpaši Mon Beauf. Pēdējais ir tik precīza karikatūra par viduvēju, rasistisku, seksistisku, vulgāru ierindas francūzi, ka vārds «beauf» (saīsinājums no «beau–frère» jeb svainis) ir kļuvis par ikdienas sarunvalodā izmantotu terminu.

2006. gada februārī uz «Charlie Hebdo» vāka parādījās Žana Kabū zīmēta karikatūra ar nosaukumu «Muhameds ir jūtu pārņemts fundamentālistu dēļ», kas izpelnījās lielu kritiku.

Kad 2015. gadā notika uzbrukums žurnāla redakcijā, kas bija saistīts ar citu «Charlie Hebdo» karikatūru par Muhamedu, Kabū un vēl 11 cilvēki gāja bojā. Ziņa par teroraktu izplatījās ātri, un gandrīz katrs iedzīvotājs Eiropā un citur zināja par Parīzē notikušajām šausmām. Interneta vidē parādījās tēmturis #JeSuisCharlie jeb «Es esmu Šarlī», kurā cilvēki izteica līdzjūtību nogalinātajiem un ievainotajiem un iestājās par preses vārda brīvību.

Tikšanās laikā Danī Robērs pastāstīs par savām izjūtām, uzzinot par «Charlie Hebdo» traģēdiju, kā arī par to, kāda ir situācija tagad — vai cilvēki pēc šiem notikumiem baidās vai nē, kāda ir auditorijas reakcija uz karikatūrām, kas izdevumā sekojušas pēc tam.

Uz tikšanos ar Robēru aicināts ikviens interesents. Muzejā būs iespēja aplūkot arī Latvijas valsts simtgades izstādes «Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme» sadaļu «Portrets ar smaidu. Šarži un karikatūras Latvijā. 20. gadsimts», kas veltīta Latvijas mākslinieku–karikatūristu darbībai simt gados.

Pasākums «Karikatūras tradīcijas Francijā. «Charlie Hebdo» fenomens» notiks 19. janvārī plkst. 15.00 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā, Elizabetes ielā 57a–26, Rīgā. Saruna notiks franču valodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā.