Kas paveikts un kas darāms radošo industriju politikā Latvijā

Kopš jēdziena «radošās industrijas» noformulēšanas un šī sektora pirmajiem pētījumiem¹ Lielbritānijā deviņdesmito gadu beigās, daudzas valstis sākušas apzināties ne tikai radošo industriju ekonomiskos ieguvumus, kā jaunu uzņēmumu un darba vietu radīšana, pienesumu valsts IKP un eksportam, bet arī to sociālos ieguvumus un potenciālu pilsētvides degradēto daļu reģenerācijai un kultūras izplatībai. Radošās industrijas pakāpeniski iekarojušas savu vietu valstu politikā, panākot virkni dažādu pasākumu šī tautsaimniecības sektora stiprināšanai un izaugsmei.

Īss atskats vēsturē

Latvijā kultūras ekonomiskais potenciāls pirmo reizi valstiskā līmenī tika aktualizēts deviņdesmito gadu beigās, kad vienā no pirmajiem kultūras sektora tautsaimnieciskā nozīmīguma novērtējumiem² tika uzsvērts, ka tā var būt pelnoša nozare.

Būtisks grūdiens attīstībai bija radošo industriju jēdziena ienākšana Latvijas kultūrpolitikas diskursā. Šis solis demonstrēja politikas veidotāju atbalstu radošajās industrijās nodarbinātajiem un mudināja virzīties prom no pārmantotās izpratnes, ka kultūra ir vienīgi subsidējama nozare. Definējot radošās industrijas Latvijā, par pamatu tika ņemta Lielbritānijā radītā definīcija, un pie radošajām industrijām pieskaitītas tās aktivitātes, kuras sakņojas cilvēku radošumā un kurām ir potenciāls radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Šodien Latvijas kultūras un radošo industriju definīcijā jau ir citi akcenti, un tiek uzsvērts tieši radošo industriju ekonomiskais potenciāls, to spēja radīt darbavietas un celt vispārējo labklājību.³

2010. gadā Saeimā tika pieņemta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija «Latvija 2030»⁴, galvenais valsts ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments. Kā viena no prioritātēm sabiedrības labklājībai un līdzsvarotai attīstībai šajā dokumentā izcelta radošas sabiedrības veidošana, kas ietver nepieciešamību radīt auglīgu augsni kultūras un radošajām industrijām. Radošo industriju attīstības veicināšana pamatota ar iespēju tādējādi diversificēt Latvijas tautsaimniecību un veicināt tās ilgtspēju.

Kultūras ekonomiskais potenciāls ir aktualizēts arī vidējā termiņa plānošanas dokumentā «Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020. gadam»⁵ (NAP2020), kurā minēta nepieciešamība attīstīt radošo uzņēmējdarbību. Nozares izvirzīšana par vienu no prioritātēm šajā dokumentā būtiski veicina un atvieglo finansējuma piesaisti no ES attīstības fondiem. NAP2020 programmas ietvaros, piemēram, tika piesaistīts ES fondu finansējums radošo industriju inkubatora izveidei.

Būtiskākie soļi pēdējo četru gadu laikā

Pamatojoties uz abiem iepriekš minētajiem stratēģiskās plānošanas dokumentiem, 2014. gadā Kultūras ministrijā tika pieņemtas kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam «Radošā Latvija»⁶, kā arī izstrādātas atsevišķu radošo industriju nozaru stratēģijas attiecīgajam politikas plānošanas periodam. «Radošā Latvija» pievēršas gan izaicinājumiem, kas šobrīd skar radošo industriju sektoru, gan arī iespējamiem to risinājumiem, izceļot konkurētspējīgas kultūras un radošās industrijas kā vienu no četrām valsts kultūrpolitikas prioritātēm.

Taču būtiski ir saprast, vai šajos stratēģiskās plānošanas dokumentos demonstrētajai politiskajai gribai ir sekojušas faktiskas darbības šo mērķu sasniegšanai. Kopš radošās industrijas pirmo reizi tika iekļautas Latvijas kultūrpolitkas diskursā, pagājis mazliet vairāk nekā desmit gadu. Lai gan šis laika posms ir salīdzinoši neilgs, jau novērojama šī lēmuma pozitīvā ietekme uz vairākām radošo industriju nozarēm. Šajā kontekstā var minēt vairākus pozitīvus piemērus.

Latvijas Dizaina gada balva ir valstiska līmeņa konkurss, kas kalpo ne tikai kā mehānisms izcilības novērtēšanai dizaina nozarē, bet arī kā būtiska platforma dizaina produktu popularizēšanai. Tas ļauj gada griezumā atskatīties uz nozīmīgākajiem sasniegumiem nozarē un ieraudzīt Latvijas dizaina plašo spektru. Atvēlot ikgadēju finansējumu konkursa rīkošanai, Kultūras ministrija šo funkciju konkursa kārtībā uz trim gadiem deleģējusi dizaina birojam «H2E». Pēc diviem veiksmīgi aizvadītiem konkursiem var teikt, ka jaunā pieeja rezultējusies daudzskaitlīgā dizaineru līdzdalībā un pieaugošā šīs balvas prestižā gan nozares iekšienē, gan plašākā sabiedrībā.

Savukārt izdevējdarbības nozarē kampaņa «#iamintrovert» parādīja, ka ar mērķtiecīgu mārketingu Latvija spēj izcelties starptautiskā mērogā. 2015. gadā apstiprinātajā Literatūras un grāmatniecības nozares stratēģijā 2015.–2020. gadam⁷ dalībai Londonas grāmatu tirgū tika iezīmēts valsts budžets 2 milj. eiro apmērā. Pēc Latvijas Literatūras centra likvidācijas 2015. gadā, centra funkcijas konkursa kārtībā tika deleģētas nozares profesionālajām nevalstiskajām organizācijām. Sadarbojoties trim partneriem — Starptautiskajai rakstnieku un tulkotāju mājai, Grāmatu izdevēju asociācijai un Latvijas Rakstnieku savienībai, — tika izveidota platforma «Latvian Literature», kas nodarbojas ar latviešu literatūras atpazīstamības veicināšanu ārvalstīs un veidoja Latvijas kampaņu Londonas grāmatu tirgū. Šāds modelis sevi ir pierādījis kā veiksmīga sadarbības forma starp valsti un nozares speciālistiem.

Latvijas debiju Londonas dizaina biennālē šogad spoži iezīmēja Artūra Analta iegūtais apbalvojums, kas piesaistīja starptautiskās sabiedrības uzmanību Latvijai, bet vietējās sabiedrības interesi — dizainam. Latvijas dizainera dalību biennālē nodrošināja Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, pretendentu izvēloties atklātā metu konkursā.

Progresīvu virzienu uzņēmusi arī cirka nozare, kas pēdējos gados atguvusi otro elpu un spējusi demonstrēt mūsdienīgu nākotnes redzējumu, vispirms atrodot jaunu Rīgas cirka vadītāju, bet 2018. gada pavasarī izsludinot metu konkursu par labāko telpisko risinājumu vēsturiskajai cirka ēkai.

Viens no nozīmīgākajiem soļiem radošo industriju uzņēmēju atbalsta jomā ir LIAA Radošo industriju inkubatora izveide 2016. gadā. Inkubators piedāvā atbalstu jaunajiem uzņēmējiem un to biznesa idejām, sniedzot ne tikai līdzfinansējumu, bet arī nodrošinot koprades telpas, informatīvus pasākumus un konsultantus. Šeit jaunie uzņēmēji var gan atsperties un testēt savas biznesa idejas, gan veidot sadarbības tīklus ar citiem uzņēmējiem un dalīties savās zināšanās. Šobrīd Radošo industriju inubatorā darbojas 34 uzņēmumi inkubācijas periodā un 20 projekti pirmsinkubācijas periodā.

Kas darāms radošo industriju attīstības veicināšanai

Novērtējot radošo industriju ekonomisko ieguldījumu Latvijā, ir jāsecina, ka tās raksturo stabils pieaugums. 2007. gadā radošajās industrijās tika nodarbināti 4,8% no kopējā Latvijā nodarbināto skaita, un tajās darbojās 7% Latvijas uzņēmumu⁸, bet 2013. gadā radošajās industrijās un ar tām saistītās nozarēs strādāja jau ap 8% nodarbināto, bet nozarē darbojošos uzņēmumu skaits pieauga līdz 10%.⁹ Šie dati apliecina, ka radošās industrijas ir būtisks tautsaimniecības papildinājums, taču vienlaikus sīkāka datu analīze atklāj nozares problēmas.

Radošo industriju uzņēmumus raksturo nekonsekvents sadalījums pa uzņēmumu lieluma grupām — mikrouzņēmumi sastāda ap 90% no kopējā radošo industriju uzņēmumu skaita.¹⁰ Uzņēmumu nelielie cilvēkresursi un ierobežotais naudas apgrozījums ir kavējošs faktors nozares attīstībai un eksporta apjoma pieaugumam. Daudzi uzņēmumi strādā tikai vietējam tirgum, nespējot pilnībā izmantot savu un radošo industriju eksporta potenciālu.

Ir izceļami atsevišķi veiksmīgi Latvijas radošo industriju uzņēmumi, kuri ir spējuši sevi pieteikt pasaulē, iekarojot tirgus daļas ārzemēs un iegūstot starptautisku atzinību, piemēram, prestižās «Red Dot» dizaina balvas ieguvušie Rīgas Krēslu fabrika («Riga Chair») un stikla priekšmetu zīmols «an&angel». Starp veiksmīgiem piemēriem var minēt arī «Aerodium» sasniegumus pieredzes dizaina eksportā. Savukārt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktajā pētījumā¹¹ par tūrisma tendencēm un rīcībpolitikām («OECD Tourism Trends and Policies 2018») Kultūras un radošo industriju tūrisms tika ierindots starp četriem konkurētspējīgākajiem tūrisma veidiem Latvijā.

Par spīti pozitīvajām tendencēm un spilgtiem veiksmes stāstiem, joprojām ir pietiekami daudz izaicinājumu tieši eksporta veicināšanas jomā. 2013. gadā tikai 43% no radošo industriju uzņēmumiem nodarbojās ar eksportu, un vairāk kā puse no tiem eksportēja tikai nelielu daļu savas produkcijas.¹² Šī ir ilgstoša problēma Latvijas radošajās industrijās, un, visticamāk, vainojams nav tikai valsts atbalsta trūkums. Mazs līdzekļu apgrozījums un līdz ar to ierobežota uzņēmumu izaugsme var būt skaidrojami gan ar neatbilstošu nodokļu politiku, gan Latvijas iedzīvotāju salīdzinoši zemo pirktspēju, gan izpratnes trūkumu par radošu pakalpojumu vērtību — gan no privātā, gan publiskā sektora pasūtītājiem. Ar dažādiem politiskiem instrumentiem būtiski jāveicina mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī lielo uzņēmumu skaita pieaugums nozarē, jo to konkurētspēja iekšējā tirgū un eksporta kapacitāte ir ievērojami augstāka kā mikrouzņēmumiem.

Viens no stimuliem ar ilgtspējīgu ietekmi šajā kontekstā būtu nozares nepieciešamībām atbilstošas izglītības nodrošināšana, liekot uzsvaru uz radošā potenciāla sasaisti ar zināšanām ekonomikā un uzņēmējdarbībā. Latvijas Kultūras akadēmijā sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti ir izveidota programma «Radošās industrijas», taču tā bijusi pašas akadēmijas iniciatīva, nevis valsts virzīta programma. Darbojas arī Kultūras ministrijas iniciēta radošās partnerības programma «RaPaPro», kuras mērķis ir jaunu partnerību veidošana starp profesionālās vidējās izglītības audzēkņiem, radošo industriju uzņēmumiem un vietējām kopienām. Tomēr joprojām trūkst augstākās izglītības sasaistes ar uzņēmējdarbību. Starpnozaru izglītības pieejamība ilgtermiņā veicinātu izpratni par radošu ideju komercializāciju un konkurētspēju.

Otrs jautājums, kuru ir nepieciešams risināt, ir dažādu radošo industriju atbalsta mehānismu pieejamība un daudzveidība. Aplūkojot, piemēram, radošo industriju inkubatora dalībnieku profilus, jāsecina, ka lielākoties tajā darbojas ar dizaina nozari saistīti uzņēmumi. Arī radošās darbības nedēļa «radi!», kas izveidota kā sabiedrības informēšanas un iesaistes platforma, pēdējos gados galvenokārt tikusi veltīta dažādiem dizaina aspektiem. Šīs aktivitātes lielā mērā skaidrojamas ar pašas dizaina nozares pārstāvju proaktīvu iesaistīšanos dialogā ar Kultūras ministriju. Mazāk tiek runāts par citām radošo industriju jomām, kā IT, filmu nozare, reklāmas industrija, vizuālā māksla. Lai gan šobrīd, pateicoties Latvijas simtgades filmu programmai, filmu nozarē ieguldīti lieli līdzekļi, bažas rada atbalsta pieejamība pēc programmas beigšanās. Tas mudina domāt, ka nepieciešams meklēt alternatīvus, ilgtspējīgus atbalsta veidus nozarēm, kas neiekļaujas esošajos atbalsta modeļos, lai nodrošinātu daudzdimensionālu un ilgtspējīgu radošo industriju attīstību.

Šādu daudzveidīgu atbalstu varētu sniegt Tabakas Fabrikas un Miera ielas radošā kvartāla projekta attīstība un īstenošana, kuru paredzēts finansēt, piesaistot Eiropas Savienības attīstības fondu līdzekļus, valsts budžeta līdzekļus un Dānijas Karalistes finansiālu atbalstu. Miera ielas radošā kvartāla attīstības projekts paredz, ka nākotnē vienkopus šeit atradīsies Latvijas Kultūras akadēmija un Radošo industriju centrs ar darbnīcām, tiks izveidotas telpas Rīgas Kino muzeja un Latvijas Fotogrāfijas muzeja vajadzībām. Šāda kvartāla izveide stimulēs sadarbības modeļu izveidi starp dažādu nozaru pārstāvjiem, piemēram, paverot iespējas studentiem iegūt ne tikai akadēmiskas zināšanas, bet arī attīstīt savas profesionālās kompetences darbā ar uzņēmējiem no Radošo industriju centra.

Lai gan Tabakas Fabrikas projekts ilgstoši ir saskāries ar dažādiem kavēkļiem, šobrīd skaidrāk iezīmējušies termiņi tā īstenošanai. Šī gada pavasarī tika parakstīts četrpusējs sadarbības līgums, augustā izsludināts metu konkurss, un radošā kvartāla būvniecību plānots pabeigt 2022.gadā.

Vēl viena būtiska problēma, kas skar radošās industrijas Latvijā, ir neatrisinātie nozares monitoringa jautājumi. Statistikas dati tiek ievākti pēc NACE klasifikācijas, kas neļauj pilnvērtīgi novērtēt radošo industriju ekonomisko potenciālu. Pēc tās bieži nav iespējams noteikt, kurā jomā darbojas radošo industriju uzņēmējs, tādēļ nereti tas tiek ievietots kategorijā «citi». Līdz ar to, šie dati nav izmantojami. Tiesa, šī ir problēma, ar kuru saskaras daudzas Eiropas valstis, tādēļ par to, kā uzlabot datu iegūšanu par radošajām industrijām, šobrīd tiek diskutēts starptautiskā līmenī.

Atsauces

1. Department for Digital, Culture, Media and Sport (2001). Creative Industries Mapping Documents 2001. Foreword. Pieejams šeit. 

2. Latvijas Republikas Kultūras ministrija (1998). Kultūras sektora tautsaimnieciskā nozīmīguma novērtējums — ziņojums. Pieejams šeit. 

3. Latvijas Republikas Kultūras ministrija (2018). Kultūras un radošo industriju definīcija. Pieejama šeit. 

4. Latvijas Republikas Saeima (2010). Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. Rīga. Pieejama šeit.

5. Pārresoru koordinācijas centrs (2012). Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam. Pieejams šeit.

6. Latvijas Republikas Kultūras ministrija (2014). Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam «Radošā Latvija». Pieejamas šeit.

7. Latvijas Republikas Kultūras ministrija (2014). Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam «Radošā Latvija». Literatūras un grāmatniecības nozares stratēģija 2015–2020. Pieejama šeit.

8. Baltijas Starptautiskais Ekonomikas un Politikas Studiju Centrs BICEPS (2007). Radošās industrijas Latvijā. Pieejams šeit.

9. Baltijas konsultācijas; Konsorts (2013). Starpziņojums «Latvijas radošo industriju darbība un priekšnoteikumi nozares mērķtiecīgai attīstībai». Pieejams šeit.

10. Turpat.

11. OECD (2018), OECD Tourism Trends and Policies 2018, OECD Publishing, Paris.

12. Baltijas konsultācijas; Konsorts (2013). Starpziņojums «Latvijas radošo industriju darbība un priekšnoteikumi nozares mērķtiecīgai attīstībai». Pieejams šeit.