Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā līdz 7. oktobrim apskatāma izstāde «Rīgas porcelāns», kas veltīta porcelāna mākslas un ražošanas procesam Latvijā 20. gadsimta otrajā pusē. Izmantojot Rīgas Porcelāna muzeja kolekcijas priekšmetus, izstāde pievēršas Rīgas Porcelāna rūpnīcas māksliniekiem, kuri izstrādāja plaša patēriņa produkcijas formu un dekoru dizainu.
Rīgas Porcelāna rūpnīcā 1953. gadā tika izveidota īpaša pozīcija — Mākslinieciskā laboratorija un galvenais mākslinieks. Tas tika darīts ar mērķi centralizēti virzīt ražotnes māksliniecisko procesu. Laboratorijas darbinieki bija atbildīgi par priekšmetu dizainu, ar kuru Rīgas Porcelāna rūpnīca asociējas vēl ilgi pēc tās slēgšanas. Lai arī šobrīd eksponātu autori tiktu dēvēti par dizaineriem, tolaik lietoja apzīmējumus «rūpnieciskais mākslinieks», «mākslinieciskais konstruētājs» vai vienkārši «fabrikas mākslinieks».
Izstādei «Rīgas porcelāns», kas skatāma Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, izvēlēti deviņu Rīgas Porcelāna rūpnīcas mākslinieku: Zinas Ulstes, Levona Agadžanjana, Valda De Būra, Taisijas Poluikēvičas, Beatrises Kārkliņas, Ilgas Dreiblates, Aijas Mūrnieces, Daces Blūmas un Āra Segliņa darbi. Caur rūpnīcas mākslinieka individualitātes prizmu tiek izsekots gan mākslinieka rokraksta attīstībai, gan laikmeta ietekmei priekšmetu funkciju un to estētisko risinājumu ziņā.
Izstādē «Rīgas Porcelāns» iekļautie autori strādāja gan ar formu, gan ar formas māksliniecisku noformējumu jeb dekoru. Laika gaitā katram nostiprinājās savas stiprās puses — kādam saistošāks šķita tēlnieciskais darbs ar formveidi, savukārt citiem — lai arī bija prasmes un pieredze formu veidošanā — simpātiskāka šķita apgleznošana un dizaina attīstīšana rūpnieciski tiražējamiem dekoriem, kopumā atstājot Latvijas dizaina vēsturei dāsnu klājumu ar tējas, kafijas, pusdienu servīzēm, vāzēm, krūkām, flakoniem, pelnu traukiem, deserta traukiem un citiem priekšmetu tipiem.
Daži no izstādei izvēlētajiem autoriem rūpnīcā nostrādājuši īsu, bet spilgtu brīdi, vēlāk krasi saraujot saites ar ražotni. Citi, aizgājuši no darba, saites ar rūpnīcu saglabāja, atgriežoties tajā jau kā individuāli mākslinieki, kuri ražotnē realizēja savas mākslinieciskās idejas. Vēl daļai ar ražotni un radošu darbu tās štatā saistās pilnīgi viss viņu profesionālais mūžs. Izstādē aplūkojamo darbu autori ir mākslinieki, kuru dzīve ir gājusi ļoti ciešā sasaistē ar ražotni, un šie autori ir daļa no rūpnīcas dizaineru kodola, kuri noteica un ietekmēja Rīgas un Latvijas 20. gadsimta otrās puses porcelāna dizaina stilu.
Izstāde «Rīgas porcelāns» līdz 7. oktobrim skatāma Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, Akadēmijas ielā 10, Jelgavā.
Viedokļi