Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 uzvarētāji

Lēmumu par galvenās balvas piešķiršanu Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas projektam pieņēma fināla žūrija, uzsverot: «Mūsdienu izglītības idejas ir ieviesušas izmaiņas kopējā izglītības konceptā, tāpēc uzdevums vēsturisko ēku pielāgot esošajai situācijai ir bijis sarežģīts. Šī projekta realizācijā ir skaidri redzams, cik produktīvas bijušas attiecības starp arhitektu un klientu. Arhitektu pieeja esošajai ēkai un vēsturiskajai situācijai, kurā tā atrodas, parāda, cik liela uzmanība tika pievērsta jaunu ideju radīšanai vēsturiskajā kompleksā. Tas darīts tādā veidā, ka tagadne un pagātne savstarpēji nepretojas viena otrai. Šī ēka ir lielisks piemērs tam, ka pagātni nav jādzēš, lai radītu radikālus un mūsdienīgus uzlabojumus.»

Latvijas Arhitektūras gada balvas — sudraba ananasi — šogad tika piešķirti trīs objektiem. Gada balvu saņēma Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas rekonstrukcijas un A korpusa jaunbūves 1. kārta un tās  autori arhitektu birojs «JKMM Architects», arhitektu birojs «Nams», «Solve», «Oliver» un arhitektu birojs «Sarma&Norde Arhitekti». «Šis ir objekts, kas veidots neticami sarežģītā vidē, piedāvā lielisku kvalitāti gan pacientiem, gan apmeklētājiem. Šī ēka ir gaiša, plaša, un tā telpu organizācija ir viegli uztverama un pielāgota cilvēciskam mērogam. Šī slimnīca ir kļuvusi par jaunu pilsētas pagrieziena punktu,» laureātu raksturo fināla žūrijas pārstāvji.

Vienu no trim gada balvām saņēma Bērnu laukums «Labirints» un tā autori — Liene Mackus sadarbībā «Balta istaba». «Šī sabiedriskā telpa vecpilsētas sirdī ir veidota bērniem, tādējādi pilsētas centrs nekļūst par vietu, kas paredzēta tikai tūristiem. Šādas iniciatīvas padara UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto vecpilsētu dzīvotspējīgāku. Mākslinieka autordarba rezultātā radītie rotaļlaukuma elementi dod iespēju bērniem būt tiešā kontaktā ar mākslu. Ņemot vērā krāsu neitralitāti un citus aspektus, pat zinot, ka šis rotaļlaukums radīts bērniem, tas šķiet paredzēts visu vecumu cilvēkiem,» tā žūrija.

Trešo sudraba ananasu saņēma daudzdzīvokļu ēkas Ģertrūdes ielā 121 projekts un tā autores Agnese Lāce, Renāte Pablaka un Inese Buša. «Šīs ēkas uzskatāmas par jaunu ieguldījumu pašreizējā mājokļu situācijā Latvijā, un tās var uzskatīt arī par iespējamu atbildi uz mainīgo demogrāfisko situāciju. Šī projekta arhitekts klientam ir piedāvājis vairākus vērtīgus risinājumus. Tas mudina cilvēkus dzīvot pilsētas centrā ar pieeju augstas kvalitātes dalītām telpām,» komentē atlases žūrijas pārstāvji.

Apbalvošanas ceremonijā piedalījās un klātesošos uzrunāja Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde un Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

«Latvijas Arhitektūras gada balva ir viena no atjaunotās Latvijas valsts stabilākajām un nemainīgajām radošuma svēršanas tradīcijām. Šī vakara laureāti var būt lepni par sava darba novērtējuma saņemšanu tieši Eiropas kultūras mantojuma īpašajā gadā. Prieks, ka šogad Latvijas Arhitektūras gada balvas finālistu darbi  ietver gan mantotās vērtības, gan arī nākotnes redzējumu. Turklāt fināla žūrijas vērtējums ir būtisks skats no malas, kas šovakar, iespējams, izgaismo kādu jaunu virsotni pasaules arhitektūras ainavā,» vērtē Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde.

Savukārt Ašeradens norāda: «2018. gads būvniecībā un arhitektūrā zīmīgs ar Davosas deklarāciju, kas definē augstas raudzes būvkultūru un atgādina tās plašo tvērumu un būvniecības un arhitektūras lomu sabiedrības un katra indivīda apkārtējas vides izveidē. Ar šo deklarāciju esam apņēmušies caur arhitektūru atklāt un iemūžināt katras valsts nacionālo identitāti. Es to saredzu kā iešanu kopsolī ar globālajām tendencēm, vienlaikus spēcīgi paužot nacionālo identitāti un latvisko dzīvesziņu. Arhitektūras, dizaina un būvniecības krāšņums un daile slēpjas dažādībā — tā redzama Gada balvas laureātu īstenotajos objektos. Īpaši priecē fakts, ka augstas raudzes arhitektūra vairs nav tikai galvaspilsētas privilēģija, aizvien vairāk jauni un atjaunoti objekti ir arī Latvijas reģionos, apliecinot dizaina domāšanas un arhitektūras vērtību.»

Atgādinām, ka fināla žūrijā šogad bija arhitekts, urbānists un Parīzes «Studio Muoto» vadītājs Īvs Moro (Yves Moreau), atlases žūrijas izvirzītā pārstāve, viena no Cīrihes «Hosoya Schaefer Architects» biroja vadītājām, arhitekte Dagnija Smilga, Igaunijas Arhitektu savienības prezidente un pazīstamā igauņu arhitektu biroja «Kavakava» līdzdibinātāja, arhitekte Katrina Kova (Katrin Koov), jaunās paaudzes neatkarīgais arhitekts, lietuvietis Lins Lapinsks (Linas Lapinskas), kā arī Londonas biroja «PUP architects» pārstāvis un Oksfordas Brūksas universitātes arhitektūras nodaļas lektors, arhitekts Teodors Molojs (Theodore Molloy). Fināla žūrijas gala lēmums tika pieņemts kopīgi, izvērtējot Atlases žūrijas izvēlētos 9 nominantus.

Astoto gadu pēc kārtas tika pasniegta arī bērnu balva Latvijas arhitektūrā «Zirnis», kuru piešķir izglītības projekta «Skolnieks Pētnieks Pilsētnieks» dalībnieku žūrija. Šajā gadā šo balvu saņēma Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas rekonstrukcijas un A korpusa jaunbūves 1. kārtas  autori. Savukārt sabiedrības balsojumā portālā «Delfi» šogad lielāko balsu skaitu ieguva Liepājas valsts 1. ģimnāzija un tās autore arhitekte Ilze Mekša, «Wonderfull».  Interjera salons «Krassky», balvas partneris, savu balvu pasniedza «Rižskij Samogon» ražotnei un tās autoriem «Nesens» un «Variant Studio».