Studiju skate kā procesa dizains. LMA pieredze

Divu gadu laikā Latvijas Mākslas akadēmijas skates ir būtiski attīstījušās. No laikietilpīga un šauram lokam paredzēta pasākuma tās ir pārvērtušās par spraigu meses tipa norisi, kuru akadēmijā, iedvesmojoties no studiju pieredzes Prata institūtā (Pratt Institute) Ņujorkā, ir iniciējusi docente un funkcionālā dizaina katedras vadītāja Maija Rozenfelde. «Šis ir ceturtais gads kopš darbojos akadēmijā un es atceros, ka jau pirmajā skatē man šķita, ka ir iespējams šo procesu uzlabot, jo mēs sākām vērtēt studentu darbus desmitos no rīta un pabeidzām ap sešiem vakarā. Pasniedzēju grupa bija ļoti pārgurusi, savukārt studenti, ik pēc divām stundām pastāstot par vienu projektu, — garlaikojušies. Klusiņām teicu, ka varbūt mēs varam kaut ko pamainīt,» atminas Maija. Viņa uzsver, ka dizainerim ir jāprot prezentēt savas idejas un, ka dažādu ekspertu klātbūtne sniedz iespēju studentam, kurš ir cītīgi strādājis visa semestra garumā, savu projektu prezentēt nevis piecās minūtes, kā tas bija agrāk, bet pāris stundu garumā, izstāstot atšķirīgiem cilvēkiem par savu ideju vairākkārt.

Iespēja līdzdarboties

Skates uzlabojumi bijuši pakāpeniski. «Tas ir procesa dizains, kas norisinās, veidojot shēmas, grupējot ekspertus pa pāriem, saprotot, starp kuriem cilvēkiem varētu būt labāka dinamika. Laika gaitā ir attīstītas arī organizatoriskās nianses, piemēram, numuru ieviešana skates dalībniekiem. Jaunā sistēma ļauj daudz vieglāk orientēties,» stāsta Maija. Viņa atklāj, ka pirmajā skatē eksperti bija noskaņoti sevišķi pozitīvi, taču, apmeklējot pasākumu nu jau trešo vai ceturto reizi, kritika ir kļuvusi izteikti konstruktīva. «Ja sākumā tie pārsvarā bija slavinājumi, tad tagad mēs vairāk saņemam ieteikumus, un tas ir ļoti labi».

Ekspertu komisija tiek veidota, akadēmijas pedagogiem uzrunājot dažādu dizaina jomu pārstāvjus. Starp biežākajiem viesiem ir Sandijs Ruļuks, Kirils Kirosirovs, Jānis Birznieks, Miķelis Baštiks, Kaspars Auzarējs–Auzers. Šogad pievienojās arī tādi jomas profesionāļi kā Edgars Zvirgzdiņš, Rihards Funts, Daneks Sietiņš, Liene Jākobsone, Uldis Lukševics, Sintija Vaivade, Santa Meikulāne, Ilze Dobele u.c. Organizatori uzver, ka priecātos, ja eksperti pieteiktos arī paši, jo tas ļautu vērtētāju komandu veidot daudzveidīgāku, saglabājot viedokļu dažādību un abpusēju interesi.

Šogad LMA skatēs piedalījās ap 40 ekspertiem, vidēji katrā no skates dienām ap 20 profesionāļiem, kā arī priekšmetu pasniedzēji. Viņu vidū bija dažādu specializāciju dizaineri un ar nozari tieši nesasaistīti profesionāļi, kuri bija aicināti iepazīties ar studentu idejām un izvērtēt tās. Maija norāda, ka viens no lielākajiem ekspertu ieguvumiem, piedaloties skatēs, ir iespēja līdzdarboties: «Mums bieži patīk runāt par situāciju, bet, kamēr mēs paši neejam un nedarām, tā paliek tikai tukša runāšana. Skates sniedz iespēju cilvēkam no malas, kurš ikdienā nav gatavs nodoties izglītības nozarei, vismaz nedaudz ietekmēt tās attīstību. Ir svarīgi domāt ne tikai par komerciāliem, bet arī globāliem kopējā labuma mērķiem. Protams, skates sniedz arī iespēju iepazīties. Tiekoties ar pēdējo kursu studentiem, noskatīt cilvēkus, ar kuriem sadarboties vai kurus aicināt darbā, kā arī konsultēties ar pasniedzēju, kurš var ieteikt, pie kuru studenta, risinot konkrētu vajadzību, ir vērts vērsties».

Atspēriena punkts

Ja pirmajās skatēs eksperti studentu darbus vērtēja ar atzīmēm, tad šobrīd, saprotot, ka atzīmju izlikšanas process prasa daudz piepūles, eksperti aicināti vērtējumu paust sarunu formā. Pasākuma ietvaros ekspertiem ir jāiepazīstas ar vairāku studentu darbiem, kas nodrošina dinamiku gan studentam prezentējot savu veikumu, gan vērtētājam to analizējot. Studentu un praktiķu diskusija palīdz autoriem izprast projektu spēcīgos un vājos aspektus, kā arī formulēt mērķus un uzdevumus nākamajam mācību gadam. Maija atklāj, ka nākotnē organizatori ir iecerējuši īpašu uzmanību pievērst tam, lai atgriezeniskās saites gūšanas process un veids, kādā students pats sev spēj noteikt nākamā gada mērķus, balstoties uz sarunām ar ekspertiem, kļūtu vēl efektīvāks.

Ekspertu komentārs, kas šogad ir izskanējis vairākkārt, aicina studentus lielāku vērību pievērst projektu konceptuālās daļas izstrādei. Proti, autoram ir jāspēj pamatot, kādēļ viņš uzsācis savu projektu un kurš būs tā lietotājs. «Vairākkārt izskanēja atziņa, ka studenti bieži nezin, kādēļ kaut ko ir darījuši, un tā ir lieta, pie kuras mēs strādāsim. Lekcijās mēs vienmēr par to runājam, taču ir jāatrod veids, kas ļauj jaunietim to sadzirdēt. Vēl viens novērojums skar studentu motivāciju un iekšējo degsmi. Daļai studentu tā ir, taču daļai nav, un jautājums ir, vai mēs, pasniedzēji, to spējam atraisīt,» stāsta Maija.

«Mani iepriecina, ka arvien vairāk redzu digitālā dizaina risinājumus. Piemēram, šogad studentiem bija uzdevums redizainēt akadēmijas mājaslapu un sarunās ar autoriem saprotu, ka pielietotās izstrādes metodes ir loģiskas un sasaucas ar UX dizaina principiem. Tas, ko studenti, manuprāt, pagaidām vēl neņem vērā, ir KPI («Key Performance Indicators») faktors — viss izskatās labi, taču pietrūkst datu analīzes,» savus novērojumus atklāj viens no ekspertiem Kaspars Auzarējs–Auzers, uzņēmuma «Accenture Latvia» digitālo pakalpojumu dizaina nodaļas vadītājs.

Priecē novērojums, ka mērķauditorija, ar ko mācību procesā strādā studenti, paplašinās, kā arī tas, ka arvien vairāk studentu darbos parādās sociālā dizaina iezīmes. Otro un trešo kursu darbi šogad ir izstrādāti, domājot gan par pacientiem bērnu klīnikā, gan senioriem vecumā virs 65 gadiem. Asociētā profesore Ilze Kundziņa stāsta, ka kopā ar funkcionālā dizaina otrā kursa audzēkņiem šogad ir devusies uz Kuldīgas slimnīcas bērnu nodaļu ar mērķi izstrādāt mazajiem pacientiem saistošas produktu dizaina idejas: «Uzsākot darbu mēs braucām uz Kuldīgas slimnīcu. Studenti runāja ar medicīnisko personālu un mazajiem lietotājiem, savukārt starpskatēs piedalījās Dakteri Klauni, kuri vērtēja studentu darbus, kā arī nākotnē palīdzēs testēt idejas reālajā vidē». Bērnu slimnīcas uzdevuma ietvaros studenti ir izstrādājuši vairākas ieceres, ko nākotnē plānots īstenot. Santa Kristiāna Krūze attīstīja vienkārši realizējamu ideju par sienas krāsojumu garajos slimnīcas gaiteņos — viņa piedāvā tos rotāt ar stāstu par «Vāveri un blusiņu», kas mazajos pacientos radīs drošības sajūtu un veicinās domas par atveseļošanos. Kristīne Niedre risināja ideju par lielformāta spilveniem, kas pacientiem ļaus gan atpūsties, gan būt samīļotam. Savukārt Laumas Reiteres projekts «Spēkapele» piedāvā fizioloģiskā šķidruma ievades procedūru realizēt nevis ar masīva statīva palīdzību, kas biedē bērnus un liedz viņiem brīvi kustēties procedūras laikā, bet izmantot automātiskas infūzijas sistēmu, kas ir ievietota spilvena izmēra mīkstajā mantiņā. Šī iecere ļaus mazajam pacientam palikt kustīgam, kā arī pārvērtīs fizioloģisko šķidrumu «spēka eliksīrā».

Atgriezeniskā saite ne tikai studentiem

Lai arī studenta un eksperta mijiedarbību, kas audzēknim ļauj saņemt atgriezenisko saiti no cilvēka, kurš ikdienu aizvada ārpus akadēmijas, ir nozīmīgākais skates mērķis, tas nav vienīgais, uz ko fokusējas organizatori. Pēc sarunām ar studentiem eksperti aicināti apkopot viedokļus diskusijā ar pasniedzējiem, kuri dzirdēto atkārtoti apspriež sapulcēs. «Attīstot skates formātu arī mēs, pasniedzēji, vēlamies dzirdēt viedokļus no malas, lai saprastu, kas nozarei ir nepieciešams. Skate vienlaikus ir gan veids, kādā stāstīt, ko mēs darām, gan arī iespēja uzklausīt viedokļus no malas, un tā kā es Funkcionālā dizaina katedras vadītājas amatā esmu vien mēnesi, tad arī man personīgi šis izpētes process ir ārkārtīgi svarīgs,» skaidro Maija.

Latvijas Mākslas akadēmijas semestra noslēgumu skates norisinās katru rudeni un pavasari. Aktuālajām norisēm akadēmijā var sekot līdzi tās mājaslapā.