Radošo industriju un tūrisma mijiedarbība

Ziņojuma mērķis bijis analizēt tūrisma un radošo industriju attīstību un labās prakses piemērus, kā arī izstrādāt ieteikumus produktīvai un ilgtspējīgai abu nozaru sadarbībai Ziemeļu dimensijas partnerības valstīs — Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Islandē, Vācijā un Polijā. Pētnieki atzīmē, ka tūrisma nozarei un radošajām industrijām ir daudz kopīgu iezīmju — abi sektori ir sadrumstaloti, dinamiski, tajos dominē mazie, vidējie un mikro uzņēmumi. Veiksmīga kopdarba gadījumā jomas viena otru efektīvi papildina, tomēr nav bijis daudz mēģinājumu radošo industriju un tūrisma profesionāļus savest kopā ar nozaru politikas un atbalsta instrumentu palīdzību. Tūrisma nozares prasības liek radošajām industrijām rūpēties par piedāvājuma atbilstību pieprasījumam, savukārt radošais sektors palīdz attīstīt mūsdienīgus, inovatīvus un lietotājam saistošus tūrisma risinājumus. Kā potenciāli veiksmīgākos darbības virzienus tūrisma un radošo industriju mijiedarbībai Ziemeļu reģionā pētnieki izceļ dizainu, jaunu digitālu aplikāciju, pakalpojumu un spēļu izstrādi, dažāda mēroga un satura festivālu organizēšanu, tūrisma maršrutu un taku izstrādi un attīstību, muzeju darbību, kā arī valstu un pilsētu dalību starptautiska mēroga pasākumos.

Tūrisma nozares prasības liek radošajām industrijām rūpēties par piedāvājuma atbilstību pieprasījumam, savukārt radošais sektors palīdz attīstīt mūsdienīgus, inovatīvus un lietotājam saistošus tūrisma risinājumus.

Pētnieki nonākuši pie secinājuma, ka tūrisma un radošo industriju sadarbības attīstību Ziemeļu reģionā kavē radošo industriju definīciju atšķirības dažādās valstīs, kā arī nozares klasifikācija — vairākās valstīs radošās industrijas ir nodalītas kā atsevišķa nozare, taču dažās tās ir plašāku sektoru, piemēram, radošās ekonomikas vai inovāciju un uzņēmējdarbības sastāvdaļa. Atšķirīgais jēdziena lietojums apgrūtina vienotas statistikas bāzes izveidi, kas ļautu salīdzināt dažādu Eiropas valstu rādītājus, taču tas maz ietekmē sadarbību veidošanu privātajā sektorā.

Radošās industrijas un tūrisms Latvijā

Pēdējās desmitgades laikā Latvijā, tāpat kā pārējās Baltijas valstīs, radošās industrijas ir strauji attīstījušās. Pirmo reizi radošo industriju definīcija Latvijā minēta dokumentā «Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015. gadam». Tā nosaka, ka radošās industrijas Latvijā ir aktivitātes, kas balstās uz individuālo vai kolektīvo radošumu, prasmēm un talantu un kuras, izveidojot un izmantojot intelektuālo īpašumu, spēj celt labklājību un radīt darba vietas.

Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam «Radošā Latvija» radošās industrijas ir iekļautas prioritāru darbības virzienu sarakstā. Lai arī ar mazāku intensitāti nekā, piemēram, Somijā, arī Latvijā vērojama tendence radošās industrijas saistīt ar Ekonomikas ministrijas kompetencēm. Pētījuma autori pozitīvi vērtē inovāciju izstrādes un jaunuzņēmumu attīstību Latvijā, kā arī biznesa inkubatoru darbības vērienu un finansējuma pieaugumu radošo industriju attīstībai.

Savukārt tūrisma nozare Latvijā ir nozīmīgs eksporta ienākumu avots, kas sniedz ievērojamu pienesumu valsts iekšzemes kopproduktam (IKP). Ziņojums norāda, ka ar tūrismu saistīto pakalpojumu eksporta ienākumu apjoms 2014. gadā sastādīja 24,1 miljardus eiro jeb 3,8% no IKP, un 75 000 ar tūrismu saistītās darba vietas veidoja 8,5% no kopējā nodarbināto skaita. Konkurētspējīgākās tūrisma jomas Latvijā ir darījumu tūrisms, veselības un labklājības tūrisms, kultūras tūrisms, dabas tūrisms un piedzīvojumu tūrisms.

Lai arī pētījuma ideja bijusi saprast, kā radošās industrijas var veicināt tūrisma attīstību Ziemeļu reģionā, abas nozares pētījumā lielākoties skatītas atsevišķi, tā arī nesniedzot atbildi uz sākotnēji izvirzīto jautājumu. Tomēr dokuments pārskatāmi apkopo informāciju par nozīmīgākajām abu sektoru institūcijām un pieejamā valsts atbalsta apjomu.

Vietējie labās prakses piemēri

Tūrisma un radošo industriju sadarbības nozīmi pētnieki izceļ, izvērtējot vairākus labās prakses piemērus. Šī ir ziņojuma vājākā daļa — starp izvēlētajiem piemēriem ir atzītas radošo industriju iniciatīvas, taču to saistība ar tūrismu lielā daļā gadījumu šķiet «pievilkta aiz matiem». Jūtams, ka piemēru aprakstos ziņojuma autori sekojoši ieteikumiem un paļāvušies uz internetā atrodamu informāciju, neizvērtējot to kritiski. Starp desmit apskatītajiem piemēriem trīs pārstāv Vidzemi, kamēr pārējie novadi un tādi populāri tūrisma galamērķi kā Liepāja, Jūrmala un Kuldīga nav pat pieminēti.

Radošo industriju iesaiste muzeju darbībā rosina muzeju pakalpojumu attīstību, tostarp veicinot tūristu interesi un veidojot izpratni par Latviju kā kultūras tūrisma galamērķi.

Kā pirmais paraugs industriju sadarbībai Latvijā tiek minēta radošā nedēļa «radi!». Pērn tā bija veltīta muzeju attīstībai un nedēļas centrālais notikums bija starptautiska konference «Restartēt muzeju». Konferenci organizēja Kultūras ministrijas Radošo industriju nodaļa un neatkarīga domnīca «Creative Museum». Koncentrējoties uz muzeju un radošo industriju sadarbību, tika analizēta muzeja jaunradīšana un tas, kā šo procesu uztver un vērtē dažādas tajā iesaistītās puses. Radošo industriju iesaiste muzeju darbībā rosina muzeju pakalpojumu attīstību, tostarp veicinot tūristu interesi un veidojot izpratni par Latviju kā kultūras tūrisma galamērķi.

Pozitīvo piemēru vidū ir arī starptautiskā inovāciju platforma «Demola Latvia» un «RaPaPro» radošās partnerības programma. «Demola Latvia» mērķis ir veicināt studentu, augstskolu un nozaru sadarbību inovāciju radīšanā, savukārt «RaPaPro» ir programma jaunu partnerību veidošanai Latvijas profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādēs. Kā piemēru ar tūrismu saistītam projektam pētnieki min «Demola Latvia» un aviokompānijas «airBaltic» sadarbību, kuras ietvaros Latvijas zīmols tika sasaistīts ar eko dzīvesveidu un dabai draudzīgu domāšanu. Arī «RaPaPro» programmas ietvaros īstenoti vairāki ar tūrismu saistīti projekti, tostarp izveidots Liepājas audio gids. Tai pašā laikā pētnieki nav pievērsuši uzmanību «airBaltic» ilgstošajai sadarbībai ar Latvijas radošajām aģentūrām vai koncertzālei «Lielais dzintars» kā spēcīgam tūristu magnētam.

Labvēlīgu mijiedarbību starp radošajām industrijām un tūrismu ir veicinājuši arī atmiņas spēles «Vidzeme» izstrādātāji. Spēle aicina iepazīt Latvijas reģionu ar 40 apdrukātu klucīšu palīdzību un ir attīstījusies, pārveidojot virtuālu projektu galda spēles formātā. Vidzemes reģionā tiek izcelts arī Cēsu piemērs, kas demonstrē Latvijas mazpilsētas spēju ar radošo industriju starpniecību piesaistīt gan Latvijas iedzīvotāju, gan tūristu uzmanību. Cēsu kontekstā pētījums min gan FOLD, gan pērn izdoto žurnālu «Radīts Cēsīs / Creative Cēsis», kā arī apraksta vienu no FOLD rīkotās arhitektūras vasaras skolas instalācijām, tomēr tikai garāmejot piemin Cēsu mākslas festivālu, kas, neapšaubāmi, piesaista daudzkārt vairāk apmeklētāju un apvieno virkni radošu disciplīnu.

Starp festivāliem izcelti «Positivus» un «Digital Freedom Festival», kā arī minēts, ka «Positivus» organizatora Ģirta Majora ieguldījums radošo industriju un tūrisma mijiedarbībā pārspēj pat veiksmīgas kultūras politikas iespējas. Kopumā pētījuma autori nav augstās domās par Latvijas festivāliem, kas bieži ir «vienreizēji, ar šauru fokusu, dažkārt egocentriski un parasti īsi». Kā radošu risinājumu pētnieki ierosina klasiskās mūzikas festivālus apvienot ar uz jaunatni orientētiem modes «pop–up» pasākumiem.

«Rīga —2014» un Latvijas ES prezidentūras nopelns ir tas, ka Rīga vairs netiek uzlūkota kā lēts vecpuišu ballīšu galamērķis, bet gan kā cienījama Eiropas pilsēta ar bagātīgu kultūras un vēstures mantojumu.

Labās prakses piemēru vidū izcelti vēl divi Latvijai nozīmīgi notikumi — «Rīga — Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014» un Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Eiropas kultūras galvaspilsētas gada laikā tika realizētas 488 kultūras aktivitātes, kas bija veltītas sešām atšķirīgām tēmām. Projekts ietekmējis Rīgas pilsētas attīstības programmu — prioritāšu sarakstā iekļauts punkts par «Rīgai kā reģiona metropoles funkciju veikšanai nepieciešamās kultūras, tūrisma infrastruktūras attīstīšanu». Savukārt Latvijas prezidentūras laikā tika realizēti vairāk nekā 2000 kultūras pasākumi un valsts ienākumi sasniedza 64,5 miljonus eiro. Abi Eiropas mēroga notikumi ir radījuši pārliecību par Latvijas spēju organizēt vērienīgus un starptautiski nozīmīgus pasākumus, atstājot ievērojamu iespaidu gan uz tūrisma nozari, gan radošajām industrijām, secina pētījuma autori. Ziņojums sniedz visaptverošu «Rīga —2014» un Latvijas prezidentūras izvērtējumu un secina, ka tieši šo starptautisko pasākumu nopelns ir tas, ka Rīga vairs netiek uzlūkota kā lēts vecpuišu ballīšu galamērķis, bet gan kā cienījama Eiropas pilsēta ar bagātīgu kultūras un vēstures mantojumu.

Jāveido ilgtermiņa sadarbība

Neraugoties uz atsevišķiem pozitīviem rādītājiem, ziņojumā secināts, ka Latvijā tūrisma un radošo industriju mijiedarbība norisinās, taču tās potenciāls netiek izmantots pilnībā. Daudzos gadījumos tūrisma un radošo industriju kopdarbs nav sistemātisks un orientēts uz ilglaicīgu sadarbību.

Sarežģījumus rada laika grafiku atšķirības — tūrisma aģentūrās norises tiek plānotas 12 līdz 18 mēnešus pirms plāna realizācijas, savukārt radošo industriju projektu cikls bieži ir īsāks. Turklāt tūrisma aģentūras nereti ir ieinteresētas tikai ierobežotā radošo industriju produktu vai pakalpojumu klāstā. Joprojām ir aktuāls uzskats, ka tūrisma industrija patērē radošā sektora pakalpojumus, nevis veido produktīvu un inovatīvu sadarbību.

Daudzos gadījumos tūrisma un radošo industriju kopdarbs nav sistemātisks un orientēts uz ilglaicīgu sadarbību. Viens no vērtīgākajiem ieteikumiem ir veidot nozaru sadarbības selektīvi, ar segmentētu pieeju un fokusējoties uz reāli sasniedzamiem mērķiem.

Pētnieki uzsver, ka tūrisma un radošo industriju sadarbības attīstīšanai Latvijā ir nepieciešami uzlabojumi. Nevienā no industrijām šis jautājums pagaidām netiek izskatīts ne praktiskā, ne politiskā, ne stratēģiskā līmenī. Lai īstenotu ideju par sadarbību, svarīga mērķtiecīga un plānveida rīcība. Viens no vērtīgākajiem ieteikumiem ir veidot nozaru sadarbības selektīvi, ar segmentētu pieeju un fokusējoties uz reāli sasniedzamiem mērķiem.

Lai arī ziņojums kopumā sniedz padziļinātu ieskatu radošo industriju, tūrisma un inovāciju norisēs Baltijas jūras reģiona valstīs, jomu mijiedarbība netiek skatīta pietiekami detalizēti.  Autori izvirza daudz minējumu, nemeklējot tiem pierādījumus, secinājumi ir vispārīgi, un pietrūkst konkrēta rīcības plāna. Jau ziņojuma sākumā autori pasludina, ka radošās industrijas un tūrisms Latvijā nesadarbojas, taču nav skaidrs, kā viņi līdz šim verdiktam nonākuši. Ziņojumam ir nepieciešami papildinājumi, un to atzīst arī autori, uzsverot, ka darbam atvēlētais laika apjoms bijis par īsu — starpvalstu ziņojums un vienpadsmit reģionālie pētījumi ir sagatavoti vien 105 darba dienās, strādājot diviem pētniekiem. Šajā laikā autori paguvuši visas valstis arī apmeklēt, katrai vizītei ilgstot piecas dienas, kas ļāvis iepazīties vien ar galvaspilsētām. Nav šaubu, ka pētījumam par labu nāktu intervijas ar radošo industriju un tūrisma profesionāļiem, kas ļautu iepazīt sektorus «no iekšpuses» un veidot izpratni par to aktuālajām vajadzībām. Ziņojumā nav sniegta informācija par pētnieku izmantoto metodoloģiju, trūkst arī precīzu atsauču uz informācijas avotiem, apgalvojumi, piemēram, «uz Cēsīm pārvācas liels daudzums gados jaunu cilvēku», nav pamatoti ar datiem. Šo iemeslu dēļ «kartēšanas vingrinājums» ir šim dokumentam atbilstošs nosaukums, un jācer, ka tas netiks izmantots kā pilnvērtīgs, datos balstīts pētījums.

Ziņojumu «Kartēšanas vingrinājums: Kā radošās industrijas var veicināt tūrisma attīstību Ziemeļu reģionā?» Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības uzdevumā ir izstrādājusi starptautiska konsultāciju aģentūra «PROMAN» ar Eiropas Komisijas atbalstu. Ziņojums pilnā apjomā pieejams ir pieejams Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības mājaslapā.