Bijusī Rīgas Sporta pils. Foto no Latvijas Arhitektūras muzeja arhīva

Šo ceturtdien, 13. oktobrī plkst. 16.00, Latvijas Arhitektūras muzejā tiks atklāta arhitekta Oļģerta Kraukļa arhitektūras darbu izstāde «Kraukļa ligzda», kas būs apskatāma līdz 13. janvārim. Tā turpina muzeja izstāžu sēriju, kuras mērķis ir pārskatīt priekšstatus par 20. gs. 60.–80. gadu arhitektūru Latvijā, kas ir apdraudēta, jo tiek negatīvi asociēta ar padomju laiku, apliecinot, ka arī okupētajā Latvijā arhitekti strādāja ar pasaules elpu.

Ziņas Fold 10. oktobris, 2016

Arhitektūra savulaik tika uzskatīta par mākslu mūžībai. Taču pēckara modernistu paaudzei nākas piedzīvot savu projektēto celtņu nojaukšanu. Rīgas Sporta pils, kādreiz lielākā multifunkcionālā sabiedriskā ēka Rīgā (1968–1970), tika iznīcināta tās autora, arhitekta Oļģerta Kraukļa acu priekšā. Tomēr sabiedrības priekšstati par vērtībām mainās. Izstādes tapšanas laikā, 29. septembrī, Kraukļa projektētā bijusī Proletāriešu rajona administratīvā ēka Rīgā, Brīvības gatvē 266 (1972–1980) tika oficiāli uzņemta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Kādreizējais kinoteātris «Oktobris» (1970–1978, tagad Zinātkāres centrs «Zili brīnumi») Daugavpilī uz šo statusu pretendē. Īpaši Daugavpils projektam arhitekts savulaik izstrādāja inovatīvu būvmateriālu — akustiskos keramikas būvblokus. Padomju laika mājokļi sabiedrības apziņā saistās ar zemas kvalitātes tipveida mītnēm, taču Oļģerts Krauklis projektējis virkni oriģinālu daudzdzīvokļu ēku. Vienā no tām atrodas viņa darbnīca — «Kraukļa ligzda».

Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultāti Oļģerts Krauklis absolvēja ar izcilību 1955. gadā — tas bija laiks, kad padomju valstī notika milzīgas pārmaiņas. Reizē ar Hruščova atkusni arhitektūrā pienāca gals tā dēvētajam «Staļina barokam», lai dotu vietu laikmeta valodai — tīrām, funkcionālām formām. Arhitektu jaunā paaudze, Oļģerts Krauklis, viņa kursabiedrs Modris Ģelzis un citi, kļuva par pēckara modernisma arhitektūras pionieriem. Racionālas arhitektūras principiem — celtnes plānojumam jābūt organiski saistītam ar ēkas konstruktīvo loģiku — arhitekts palicis uzticīgs visu radošo mūžu. Tāpat viņš atzīmē sev tuvo Ziemeļvalstu arhitektu, Alvara Ālto, Arnes Jākobsena, idejas: celtnei dabiski jāiesaistās apkārtējā vidē, reljefā, ainavā.

 

Izstādi «Kraukļa ligzda» veidojis VKPAI Latvijas Arhitektūras muzejs, tās kuratore ir Ilze Martinsone un dizainere — Tatjana Raičineca, «Radadara». Izstāde apskatāma darba dienās no 14. oktobra līdz 13. janvārim Latvijas Arhitektūras muzejā, M. Pils ielā 17, Rīgā.