Kapusvētku sezonas otrajā pusē izdevniecībā «Neputns» nākusi klajā šai neparastajai tradīcijai veltīta bilingvāla grāmata latviešu un angļu valodā «Kopā kapos». To veido Mārtiņa Grauda melnbaltās dokumentālās fotogrāfijas, kā arī intervija ar fotogrāfu, sarunas un esejas. Raksturīgi «Neputns» izdevumiem, grāmata izceļas arī ar pievilcīgu dizainu, kuru veidojuši Rūta un Artis Brieži.
«Daudzas lietas, ko darām regulāri, īpaši neapceram, un pie tādām šķietami pašsaprotamām norisēm pieder ik gadu visos Latvijas kapos atzīmējamie Kapusvētki, nosaukti dīvainā vārdkopā, kurā vienuviet apvienota miršanas (kapu) un svinēšanas (svētki) ideja,» raksta folkloriste Janīna Kursīte — viena no autoriem, kas veidojusi grāmatas «Kopā kapos» teksta daļu.
Grāmatas pirmajā daļā iekļautas Mārtiņa Grauda 2008.–2012. gadā uzņemtās fotogrāfijas no kapusvētkiem. «Melnbaltā fotogrāfijā fiksējot cilvēku attiecības, šķiet, ka tādas pašas tās varētu būt, teiksim, pirms 30 gadiem, — satiekot tuviniekus, atpūšoties uz paklātiem deķiem vai ejot pēc ūdens, pat drēbes laukos mēdz būt zināmā mērā «pārlaicīgas» — tomēr es teiktu, ka tiecos atspoguļot tradīciju konkrētā vidē. Mani interesēja cilvēki vidē,» grāmatā intervijā Inesei Zanderei stāsta Mārtiņš Grauds, kurš fotografējis kapusvētkus Vidzemē un Latgalē.
Savukārt otrajā daļā lasāmi literatūrvēsturnieces, Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekciju kuratores Ilonas Miezītes, filozofes Māras Mellēnas, sociologa un esejista Tāļa Tisenkopfa un jau pieminētās folkloristes Janīnas Kursītes raksti, kā arī sarunas ar fotogrāfu Mārtiņu Graudu, režisoru Alvi Hermani un aktieri Gundaru Āboliņu.
«Esmu arī pārliecināts, ka visu šo darot, mēs īstenojam kādu senu pagānisku rituālu, un mums ir ļoti veicies, ka līdz mūsu dienām nav saglabājušies ne īpaši vārdi, ne deju soļi, ne priekšmeti, ko varētu tiražēt. Var jau būt, ka vietējā suvenīru ražošana piedzīvotu lielu uzplaukumu, tomēr šaubos, vai tas palīdzētu mūsu kapu svētku rituāliem. Īstā kustība — tā joprojām notiek ne jau kapu celiņos, bet kādā dziļā būtības kaktiņā, ko poētiski mēdz dēvēt par «sirdi»,» tā esejā «Es mīlu kapusvētkus» raksta Andris Akmentiņš. Bet Āboliņš turpina viņa domu, sakot, ka «kapusvētkiem ir tāds pievilkšanas spēks, kāda nav nevieniem citiem svētkiem, ne Jāņiem, ne Dziesmu svētkiem, ne jubilejām, pat kāzām ne. Un arī bērēm ne.»
Grāmatas «Kopā kapos» 144 lappušu garumā šķetināts šis pievilcības spēks, bet pats izdevums ir simpātisks grāmatu plaukta papildinājums arī, pateicoties Rūtas Briedes un Arta Brieža veidotajam askētiskajam dizainam un kvalitatīvajam drukas darbam. Melnbaltās fotogrāfijas un tekstu izceļ okera tonis, kas, tāpat kā grāmatas saturs, atspoguļo kapusvētkus ne kā drūmu, bet drīzāk siltu un vienojošu tradīciju. Izdevumu papildina plakāts ar Mārtiņa Grauda fotografētiem kapu soliņiem.
Grāmatu «Kopā kapos» ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu izdevis apgāds «Neputns». To visērtāk iespējams iegādāties «Neputna» galerijā Rīgā, Tērbatas ielā 49/51, kā arī interneta veikalā.
Viedokļi