Aizvadītā gada rudenī pēc Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) pasūtījuma Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Zinātniskās pētniecības centrs sadarbībā ar Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratoriju īstenojis pētījumu par VKKF kultūras nozaru finansējuma sadalījumu. Tā ietvaros analizēta fonda līdzšinējā darbība, kā arī apzināta ārvalstu pieredze radošā sektora finansēšanā un sniegti ierosinājumi fonda turpmākajam darbam.
Pētījuma ietvaros tika aptaujāti 560 VKKF projektu iesniedzēji, analizētas projektu atskaites vairāku gadu griezumā, kā arī veiktas padziļinātas intervijas ar fonda administrāciju, padomes locekļiem, ekspertiem un citiem kultūrpolitikas veidotājiem un nozaru pārstāvjiem. Tāpat tika apzināta situācija reģionos, veicot četru pilsētu — Rīgas, Jēkabpils, Cēsu un Talsu — gadījumu analīzi.
Lai minēto paveiktu, darba grupā strādāja Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) prorektore zinātniskajā darbā asociētā profesore Anda Laķe, LKA Zinātniskās pētniecības centra pētnieces Baiba Tjarve un Agnese Hermane, ekonometrists Uldis Spuriņš un pētnieks Gints Klāsons, kā arī LKA studenti.
Pētījuma ietvaros tika veikta VKKF darbības kultūras nozaru finansēšanā izpēte — apzināta kultūras nozaru dalībnieku struktūra, pieejamie finansējuma avoti un apjoms, detalizēti vērtēts VKKF finansējuma piešķiršanas process, izvērtēts sniegtā atbalsta mērķtiecīgums nozaru finansēšanas politikā, kā arī analizēta ārvalstu pieredze kultūras nozaru finansēšanā.
Attēls — Analītisko pētījumu laboratorija un LKA Zinātniskās pētniecības centrs
Nozaru robežas saplūst
Darba gaitā iegūtie dati un informācija liecina, ka kultūras nozaru finansēšanā šobrīd pastāv daudzi būtiski izaicinājumi — gan attiecībā uz finansēto projektu un aktivitāšu efektivitātes un rezultatīvo rādītāju noteikšanu un izvērtēšanu, gan finansējuma apjoma sadali starp nozarēm un finansējuma piešķiršanas kritērijiem.
Pētījumā konstatēts, ka kultūras aktivitātes ir kļuvušas tik daudzveidīgas, ka kļūst arvien grūtāk tās ievietot noteikto nozaru rāmjos un veidot kompetentu ekspertu komandas projektu izvērtēšanai.
Latvijā radošās nozares dažādos līmeņos tiek definētas dažādi — izpratne par tām VKKF, kultūrpolitikas pamatnostādnēs «Radošā Latvija», ministrijās un pašvaldībās atšķiras, kas var traucēt finansiālā atbalsta piešķiršanu konkrētu vajadzību nodrošināšanai, kā arī apgrūtina nozares intereses labi pārstāvošu ekspertu komandu izveidi. Tāpēc viens no nākotnes uzdevumiem ir esošo nozaru robežu pārskatīšana, ņemot vērā nozaru dalībnieku aktuālās vajadzības un pieaugošo starpdisciplināro projektu skaitu.
Šobrīd VKKF definētas astoņas nozares: filmu mākslas, kultūras mantojuma, literatūras, mūzikas un dejas mākslas, dizaina un arhitektūras, teātra mākslas, tradicionālās kultūras un vizuālās mākslas nozare.
Visās nozarēs lielākā problēma ir nepietiekamais finansējums auditorijas piesaistei un izglītošanai, reklāmai, nozares pašapziņas stiprināšanai un integritātei.
Dažādu nozaru finansējums VKKF projektu konkursu un programmu kopsummā ir visai atšķirīgs — apmēram 3% finansējuma tradicionālās kultūras nozarei un dizaina un arhitektūras nozarei, 9% finansējuma literatūras nozarei, mūzikas un dejas mākslas nozarei, kultūras mantojuma nozarei. Vairākums līdzekļu (38%) tiek novirzīts starpdisciplinārai nozarei.
No valsts institūciju pārklājuma viedokļa prioritārā situācijā ir kultūras mantojuma nozare un mūzikas nozare. Valsts institūciju nav nemaz vai ir minimāli mūsdienu dejas apakšnozarē, oriģinālliteratūras apakšnozarē, dizaina un arhitektūras nozarē, kā arī vizuālās mākslas nozarē. Tādās jomās kā oriģinālliteratūra un tulkošana, deja, dizains, arhitektūra trūkst arī pašvaldību institūciju.
Runāt ar sabiedrību
Būtisks ierosinājums no pētījuma autoru puses ir pievērst lielāku uzmanību VKKF tēlam sabiedrībā un tā ārējai komunikācijai. Fondam būtu jābūt ne tikai finanšu instrumentam, bet arī radošo nozaru «aizstāvim», aktīvi paužot viedokli un iesaistoties kultūrpolitikas veidošanā. Pētījuma autori uzskata, ka tas ne celtu ne tikai paša fonda reputāciju, bet kultūras novērtējumu sabiedrībā kopumā, kas ir būtisks priekšnosacījums valsts finansējuma sadales procesā.
Attēls — Analītisko pētījumu laboratorija un LKA Zinātniskās pētniecības centrs
Aplūkojot «Creative Scotland» labo praksi un līdzīgu fondu pieredzi Ziemeļvalstīs, secināts, ka nozīmīgs fonda darba instruments būtu aktīva procesu monitorēšana un finansējuma sadales analīze, ar kuru regulāri jāiepazīstina eksperti un padome. Iegūtā informācija lieti noderētu arī komunikācijā ar nozaru pārstāvjiem un varētu veicināt kvalitatīvāku projektu iesniegšanu. VKKF svarīgi rosināt pozitīvu attieksmi no sabiedrības puses — vairāk sadarboties, aicināt iesniegt projektus, palīdzēt izstrādāt pieteikumus, informēt par pozitīviem finansējuma izlietojuma piemēriem.
Aptaujātie no VKKF visvairāk vēlētos uzzināt precīzus projektu vērtēšanas kritērijus un skaidri formulētus iemeslus atteikumiem piešķirt finansējumu.
Lai gan pētījuma galvenā tēma bija saistīta ar finansējuma sadali starp nozarēm, tā gaitā apkopotie nozaru pārstāvju viedokļi liecina, ka šo jautājumu nevar skatīt atrauti no kopējā finansējuma piešķiršanas procesa. Tādēļ pētījuma autori apkopojuši virkni ieteikumu un izstrādājuši iespējamos VKKF attīstības modeļus. Katrs no tiem iekļauj dažādus vidējā un ilgtermiņā nepieciešamus un iespējamus kultūras nozaru finansēšanas modeļu uzlabojumus.
Pētījums par kultūras nozaru finansējuma sadalījumu pieejams VKKF mājaslapā.
Viedokļi