Pieaug alternatīvās finansēšanas popularitāte

2015. gada sākumā alternatīvās finansēšanas veidi Eiropā tika aplūkoti izsmeļošā pētījumā — pārskatā «Moving Mainstream. The European Alternative Finance Benchmarking Report», kas internetā brīvi pieejams ikvienam interesentam. Tajā Kembridžas Universitātes Biznesa skolas pētnieki sadarbībā ar revīzijas, nodokļu, vadības un darījumu konsultāciju pakalpojumu sniedzēju «E&Y» snieguši izsmeļošu pārskatu alternatīvā finansējuma piesaistes veidos no 2012. līdz 2015. gadam, uzsverot šī tirgus iespaidīgo izaugsmi un tās sekas — ietekmi uz tradicionālajām finanšu institūcijām, ekonomiku kopumā un potenciāli nepieciešamos regulējumus. Pētījuma autori sazinājušies ar 14 vadošajām valstu un reģionālajām industrijas asociācijām, un ievākuši datus no 255 Eiropas platformām, tādējādi nosedzot 85–90% Eiropas alternatīvā finansējuma tirgus, kas 2014. gadā bija pieaudzis par 144%, salīdzinot ar 2013. gadu.

Simtiem vietņu, miljoniem eiro

Eiropā ir simtiem alternatīvā finansējuma platformu, kas katru dienu nodrošina miljoniem eiro vērtus darījumus. 2014. gadā šajās vietnēs kopumā sniegts teju 3 miljardu eiro vērts finansiālais atbalsts. Līdere Eiropas alternatīvās finansēšanas tirgū ir Lielbritānija (65 finansējuma platformas), kurai seko Spānija (34 platformas) un Francija (33 platformas). Savukārt Igaunijā, vienīgajā pētījumā pieminētajā Baltijas valstī, darbojas četras alternatīvās finansēšanas platformas, sasniedzot lielāko apgrozījumu uz vienu iedzīvotāju uzreiz pēc Lielbritānijas.

Ar alternatīvo finansējumu pētījumā tiek saprasti finansēšanas modeļi, kuri nav atkarīgi no bankām, institūcijām, nebanku kreditētājiem un dažādiem fondiem vai organizācijām — savstarpējais aizdevums jeb «peer–to–peer lending», kolektīvais aizdevums jeb «equity crowdfunding», uz ziedojumiem balstīts pūļa finansējums jeb «donation–based crowdfunding» un citi. Viens no pazīstamākajiem ir pūļa finansējuma princips («rewards–based crowdfunding») pēc kura Latvijā darbojas «Projektu banka». Tas ļauj finansēt atsevišķus radošus un inovatīvus projektus, biznesa idejas vai stārtapus, pretī saņemot produktus vai pakalpojumus, kad projekts ticis īstenots.

Tirgus lielākie spēlētāji

Pasaules lielākās kolektīvās finansēšanas vietnes, kuras savu ideju realizēšanai izmantojuši arī Latvijas jaunie uzņēmēji un kultūras cilvēki, ir «Kickstarter», «IndieGoGo» un «GoFundMe». Katrai no tām ir sava specifika un nedaudz atšķirīgi darbības principi.

«GoFundMe» paredzēta lielākoties individuāliem mērķiem un personīgajai attīstībai, piemēram, izglītībai vai medicīnas izdevumu segšanai. Atšķirībā no vairākām citām vietnēm, projekta iesniedzējs var paturēt viņam ziedoto naudu pat, ja tā nav sasniegusi iecerēto summu, bet «GoFundMe» sev patur 5% no katra ieguldījuma, savukārt ziedotājs iegūst gandarījumu, nevis kādu materiālu labumu.

Ievērojamu popularitāti iemantojusi ASV dibinātā platforma «Kickstarter», kas radīta īpaši radošo industriju, mūzikas, mākslas, kino nozares, atbalstam. Ik dienas to apmeklē vairāk nekā miljons interneta lietotāju, kuri ir gatavi atbalstīt sev tīkamāko radošo ideju, tāpēc, ja kampaņas veidotājs ir pārliecināts par savu produktu, tam ir labas izredzes sasniegt patiesi ievērojamu auditoriju. Šajā vietnē savāktā summa savulaik bijis liels atspaids gan Signes Baumanes animācijas filmas «Akmeņi manās kabatās» veidošanai, gan «AirDog» ražošanas uzsākšanai, kā arī dizaina apvienības «Chudy and Grase» elektriskā ūdens sildītāja «Miito» attīstīšanai, kuru «Kickstarter» kampaņas laikā pasūtināja vairāk nekā 6000 cilvēku, sakrājot tā ražošanai vairāk nekā 818 tūkstošus eiro.

Atšķirībā no «GoFundMe», tās princips ir ļoti ierobežots kampaņas termiņš un, ja tajā neizdodas savākt vēlamo summu, tā tiek atgriezta atpakaļ ieguldītājiem un projekta pieteicējs no tā negūst nekādu materiālu labumu. Pati kompānija salīdzinoši stingros nosacījumus uzskata par priekšrocību, jo citās vietnēs pat tad, ja pieteicējs neiegūst prasīto finansējumu, ziedotāji tik un tā gaida ieceres īstenošanos. «Kickstarter» ļauj izvairīties no šādas morālās atbildības, kā arī paši negūst peļņas procentus, ja kampaņa nav izdevusies. Toties, ja kampaņa noritējusi veiksmīgi, «Kickstarter» patur 8–10% no uzkrātās summas, bet atbalstītāji saņem mazāku vai lielāku dāvanu no projekta autoriem. Par to, kā veiksmīgāk izmantot šīs vietnes piedāvātās iespējas, var uzzināt «Kickstarter» ieteikumos kampaņu veidotājiem.

Dots devējam atdodas

Trešā platforma «Indiegogo» apvieno visdažādākos projektus un ir unikāla ar to, ka kampaņas veidotājam ir dota iespēja izvēlēties, vai, līdzīgi kā «Kickstarter», «iet uz pilnu banku» un saņemt finansējumu tikai pēc noteiktas summas sasniegšanas laika limita ietvaros vai tikt pie saziedotā finansējuma arī tad, ja tas izrādījies mazāks par iecerēto. Abos gadījumos 8–10% ieguldītāju summas patur «Indiegogo». Šī vietne nereti tiek ieteikta tad, ja projekts neiekļaujas kādā noteiktā kategorijā vai pretendē uz salīdzinoši nelielu finansējumu. Kampaņu veidotājiem no Latvijas «Indiegogo» pieredze ir atšķirīga — pagājušā gada rudenī apģērbu zīmols «Ulmaņbikses» kampaņu noslēdza ar piesaistītiem 11 eiro prasīto 15 150 eiro vietā, savukārt Dagnis Skurbe ieguva nepilnus 6,5 tūkstošus eiro galda spēles «Mission to Mars 2049» izdošanai.

Pēc ASV Vērtspapīru un biržas komisijas atļaujas pagājušā gada nogalē, viens no «Indiegogo» jaunieviesumiem ir iespēja par ieguldīto naudas summu no pieteiktā projekta autoriem iegūt ne tikai kādu simbolisku nieciņu vai saražoto produktu, bet arī uzņēmuma daļas. Platformas vadītājs Slava Rubins (Slava Rubin) medijam «The Atlantic» skaidro, ka, viņuprāt, šāda veida atbalsts stārtapiem atbilst viņu misijai, savukārt «Kickstarter» neuzskata, ka «radošuma mērķis ir kļūt par investīciju instrumentu», un nav īstenojuši šo iespēju savā kolektīvās finansēšanas platformā.

Starp populārākajām alternatīvās finansēšanas platformām atrodama arī «Crowdfunder» un «EquityNet» uzņēmumiem, kurus interesē investīcijas, «Crowdrise» labdarībai, kā arī «RocketHub» biznesa, mākslas, zinātnes un sociālajiem projektiem. Detalizēti ieteikumi, kā savam uzņēmumam vai personīgajam projektam izveidot veiksmīgu kampaņu, atrodami Eiropas Komisijas mājaslapā.

Atbalstīt savējos

Kopš pašmāju vietnes «Projektu banka» darbības sākuma 2015. gada aprīlī astoņu mēnešu laikā veiksmīgi atbalstīti 15 dažādu jomu projekti — savākts nepieciešamais finansējums kultūras pasākumu organizēšanai, mūzikas ierakstiem, grāmatām, biznesa iecerēm un citiem radošiem projektiem, savukārt astoņi projekti atbalstu nav guvuši. Kopumā atbalstītāji projektos ieguldījuši vairāk nekā 37 tūkstošus eiro, bet pašu atbalstītāju skaits pērnā gada decembrī pārsniedza tūkstoti. Lielāko atbalstu izdevās iegūt režisora Oskara Rupenheita topošai kriminālkomēdijai «Kriminālās ekselences fonds», kas savāca 10 494 eiro, apmaiņā pret ieguldījumu piedāvājot atbalstītājiem gan kino biļetes, gan arī lomas filmā un citus labumus.

No uzņēmējiem «Projektu bankā» veiksmīgi startēja latviešu spēļu ražotāji «Kokmaizītes»  ar ģimenes spēli «Burtošanas čempionāts», kā arī mājražotājs Kārlis Ulmanis, kurš vāca finansējumu ābolu sulas ražošanas aprīkojumam. Ļoti veiksmīgi noslēdzās arī bitenieka Sandra Akmaņa iecere savākt līdzekļus 45 bērnu aizsargtērpiem, lai skolēniem organizētu ekskursijas bišu dravā.

«Mēs pārliecinājāmies, ka Latvijas cilvēkiem ir nepieciešama sava vietne, kur var ērti vākt atbalstu kopīgam mērķim — tieši vietēja mēroga radošām iecerēm. Šeit tās cilvēkus uzrunā, kamēr globālajās finansēšanas vietnēs tām būtu daudz grūtāk sameklēt atbalstītājus,» uzskata «Projektu banka» vadītājs Māris Cīrulis, izsakot cerību, ka šogad kultūras jomas projektu autoriem sekos arī lielāka uzņēmēju aktivitāte.