Eksperimentālā domnīca «Creative Museum» radīta, lai analizētu pašreizējo situāciju muzejos un piedāvātu risinājumus, kā tie var kļūt par vērtīgām zināšanu, pieredzes, inovāciju un radošuma apmaiņas vietām. Nupat klajā nācis apvienības pētījuma pilotprojekts «Muzeji un radošās industrijas: sadarbību kartēšana», kurā skatīts, vai Latvijas muzeji iederas radošo industriju saimē, ko par to domā paši muzeju pārstāvji un potenciālie sadarbības partneri.
«Lai kā mums labpatiktu muzejus uzlūkot — kā kultūras vai radošās industrijas — un kādai definīcijai vai darbības modelim tie paši dotu priekšroku, sadarbība ar radošajām industrijām ir muzeja iespēja runāt ar savu patērētāju, apmeklētāju, lietotāju 21. gadsimta valodā,» uzskata domnīcas «Creative Museum» direktore Ineta Zelča Sīmansone, kura vadījusi nesen iznākušo pētījumu–rokasgrāmatu angļu valodā «Museums and Creative Industries: Mapping Cooperation» («Muzeji un radošās industrijas: sadarbību kartēšana»). Projekts tiek īstenots Eiropas muzeju sadarbības tīkla (NEMO) paspārnē, domnīcai «Creative Museum» vadot darba grupu «Museums and Creative Industries». 2015. gada sākumā sadarbībā ar «Excolo Latvia» tika uzsākts darbs pie metodoloģijas izstrādes un testēšanas, kuras mērķis ir sadarbību ekonomiskās atdeves, reģenerācijas, pievienotās vērtības un sinerģiju uzmērījums.
Pētījuma atklāšanā I. Zelča Sīmansone sacīja, ka, runājot par muzeju radošo industriju kontekstā, autoru mērķis nav bijis aizskart tā tradicionālo kultūras institūcijas nozīmi vai pozicionēt muzeju kā biznesu, bet gan uzsvērt radošo industriju potenciālo pozitīvo pienesumu. «Ekspozīcijas dizains ar inovatīvu vai pavisam tradicionālu interpretāciju vai mobilā aplikācija, digitālā spēle, TV raidījums, mūzikas klips, literārs darbs, modes kolekcija, suvenīrs, vai vienkārši saturīgi pavadīts laiks muzeja izstādēs, darbnīcās, lasītavā, kafejnīcā, restorānā vai pop–up bārā,» piemērus mūsu kopējās publiskās telpas paplašinājumam min projekta vadītāja.
Esošās sadarbības piemēri
Pirmajā «Museums and Creative Industries: Mapping Cooperation» daļā lasāms pamatojums, kādēļ sadarbība starp muzejiem un radošajām industrijām ir nepieciešama, vispirms uzklausot radošo industriju pārstāvjus, kuri jau sadarbojušies ar muzejiem. Viņu vidū ir Raivis Sīmansons, kurš strādājis pie Rundāles pils muzeja mobilās aplikācijas un plānotāja izveides, modes dizainere Aļona Bauska, kura zīmola «QooQoo» kolekcijās iekļāvusi mākslas darbu iedvesmotus apģērbus, zīmola «Miesai» sērijas «Cīrulis» šķīvju dizaina autore Madara Krieviņa, dizaina biroja «H2E» mākslinieciskā direktore Ingūna Elere, digitālās aģentūras «Wrong» radošais direktors Oskars Cirsis un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Zīmola fonda pārstāves Laila Baumane un Daina Vītoliņa. Viņi, tāpat kā četru muzeju (Rīgas Kino muzejs, Žaņa Lipkes memoriāls, Kuldīgas Novada muzejs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs) pārstāvji atbild uz jautājumiem par lielākajiem ieguvumiem un izaicinājumiem abu sadarbībā.
Papildus pieredzes stāstiem, «Creative Museum» publikācijā iekļauti arī kvantitatīvās aptaujas rezultāti. Tajā no uzaicinātā 41 muzeja piedalījušies 24, un lielākā daļa muzeju norādījuši, ka sadarbība ar radošo industriju pārstāvjiem notiek vairākas reizes gadā, lielākoties ar to saprotot darbu pie izstāžu rīkošanas un iekārtošanas, drukāto materiālu pasūtīšanas un TV vai radio raidlaika izmantošanas. Muzeji visbiežāk sadarbojušies ar tādiem radošo profesiju pārstāvjiem kā māksliniekiem un kuratoriem, kā arī dizaineriem un scenogrāfiem. Otrajā publikācijas daļā skaidroti un vizualizēti muzeju sadarbības tīkli, iekļauti padomi sadarbības uzsākšanai.
Īsumā par svarīgāko
Pētījuma autori uzsver, ka, tā kā mijiedarbība starp muzejiem un radošajām industrijām Latvijā ir samērā jauna parādība, ir svarīgi veidot sadarbību, kas raisa publisku rezonansi un rada labumu ne tikai abām iesaistītājām pusēm, bet sabiedrībai kopumā. Būtisks priekšnoteikums minētajam ir lielāka brīvība pašu muzeju iekšējā kultūrā, kā arī skaidra vīzija no muzeju pārvaldes institūciju puses. Tāpat būtiski būtu nodrošināt formālas vai neformālas platformas, kur radošās industrijas un muzeji varētu savstarpēji komunicēt, piemēram, regulāras konferences, simpozijus, pieredzes apmaiņas pasākumus. Jo īpaši sadarbībā ar dizaineriem svarīgs aspekts ir muzeju kolekciju pieejamība, ko veicinātu to digitalizācija.
Pētījums–rokasgrāmata «Museums and Creative Industries: Mapping Cooperation» bez maksas pieejams domnīcas «Creative Museum» mājaslapā.
Viedokļi