Ketas Gūtmanes jaunākā kolekcija «Return». Foto — Mārtiņš Cīrulis

Apritējis gads, kopš modes dizainere Keta Gūtmane debitēja Parīzes modes nedēļā – šovrūmā «Void» – un sniedza interviju FOLD. Pa šo laiku pieredze Parīzē smelta vēl divos piegājienos. Keta un viņas biznesa partneris Krists Zankovskis stāsta, kāpēc sākotnējie plāni piepildījušies citādi.

Intervijas Agnese Kleina 20. maijs, 2015

Pirms gada intervijas nosaukumā citēju pašu Ketu: «Man ir bailīgi, bet es gribu pamēģināt.» Lai nu ko, bet to Keta joprojām katru dienu dara — mēģina un skatās, kas no tā iznāks. Pieredze krājas kā slāņi, kā ķieģeļi būvē, kuras galējo izskatu it kā var nojaust, bet ne līdz galam. Kur nu vēl šodienas mainīgajā modes biznesa pasaulē. Uz sarunu tiekamies zīmola «Keta Gutmane» studijā—šovrūmā Andrejsalā.

Keta, pirms gada man sūdzējies, ka līdz ar zīmola izveidi bija jāraksta arī biznesa plāns. Tev kā dizainerei negāja viegli ar skaitļiem. Gads ir pagājis — kā tagad ir ar biznesa plānu? Kas ir piepildījies?

Keta:

— Plāns, ko toreiz rakstījām, tā arī palika uz papīra. Kad nonāc reālā modes biznesa vidē, situācija krietni atšķiras. Ar to es gribu teikt, ka ļoti jāuzmanās ar to pārdomāto mārketingu — globāli tas ir pamatīgi samaitājis modes industrijas augsni un izkropļojis vērtību sistēmu. Drīzāk ar tiem mārketinga plāniem būtu jāiepauzē un jāatgiežas pie pirmsākumiem. Raugoties pasaules kontekstā, modes dizainera sūtība ir radīt saturīgu stāstu, saredzēt lielāku bildi un raudzīties tajos plašumos, kuros citi vēl nesaskata perspektīvas. Ja dizaineram izdodas saskatīt to īpašo un tālāk apzināti veidot savu redzējumu, kam pamatā ir mērķtiecīgs ikdienas darbs, tad noteikti šādu zīmolu modes industrijā agri vai vēlu pamanīs. Šādam uzstādījumam ir ejams garāks ceļš, dziļākiem procesiem ir vajadzīgs laiks, bet es ticu sasniegumiem ilgtermiņā.

Krists:

— Lai uztaisītu labu biznesa plānu, ir jābūt reālai industrijas pieredzei, reālām zināšanām par modes procesu virzību, un arī tas prasa laiku.

Pa gadu stipri paplašinājies mūsu spēles laukums. Izejot ārā, pasaules tirgū, uz sevi sākam skatīties citādāk, ieraugām sevi plašākā kontekstā. Pirms tam to, kā tieši sevi tur ieraudzīsim, diemžēl paredzēt nevar. Rezultātā atsevišķas mūsu plānotās lietas pārstrukturizējās un tas, kas toreiz bija mazāk svarīgi, tagad ir būtiski.

Uz kurām valstīm kā noieta tirgiem bijāt fokusējušies?

Krists:

— Skatījāmies šauri. Bija plānota Vācija, Dānija, Ukraina (tur mums bija kontakti, un mūs vairākkārt aicināja) un Lietuva. Aizbraucām uz Berlīni un tad uzreiz uz Parīzi, kur arī skaidri ieraudzījām mūsu reālo spēles laukumu: modes nedēļu laikā «baijeri» (veikalu iepircēji) un industrijas cilvēki visvairāk koncentrējas Parīzē un Milānā.

«Void» šovrūmā Parīzē esat piedalījušies trīs sezonas pēc kārtas. Ko esat iemācījušies?

Krists:

«Void» ir «collective showroom», otrs šovrūmu veids ir «multibrand showroom». «Collective» vairāk ir neatkarīgi zīmoli, kas sanāk kopā un dala savus baijerus, bet tur uz vietas nav speciāla cilvēka, kurš baijeram mēģina pārdot katra zīmola dizaina lietas. «Multibrand» šovrūmi — tās ir aģentūras ar konkrētiem, atlasītiem zīmoliem, kur uz vietas paši dizaineri var nemaz nebūt. «Void» savā uzbūvē ir tāda kā ģimene, kas veidojas caur līdzīgi domājošajiem.

Kā jūtaties šajā ģimenītē?

Keta:

— Būtiski ir atrast savu vietu. Esmu pateicīga «Void», ka mani pieņēma, kad savā pirmajā sezonā spēru pirmos soļus. Ir svarīgi redzēt, kā pats attīsties un kādi procesi notiek pašā šovrūmā. Dalība «Void» nesusi taustāmus rezultātus.

Ko jūs saucat par rezultātu?

Keta:

— Šovrūma ietvaros tie noteikti ir pasūtījumi no veikaliem, interese no dažāda kalibra baijeriem un jauni kontakti.

Zinu, ka par jums interesējušies arī tā saucamie lielie baijeri. Viņi tā regulāri piestaigā?

Keta:

— Ir pāris tādi — atnāk, izlaiko visu kolekciju. Viens no veiksmīgajiem gadījumiem, ko varu minēt — mūsu zīmols jau otro sezonu ir Amsterdamas konceptveikalā «Sprmrkt», kas ir viens no «top spotiem» Eiropā. Par to ir īsts gandarījums!

 

Šobrīd modes industrijā runā par trenda kā tāda nāvi. Jo trends piedzimst, pāris dienās aplido sociālos tīklus, un jau ir miris. Ražotāji vairs nespēj šim ātrumam pielāgoties.

Keta:

— Būsim reāli — šai ziņā nav vienas patiesības. Būs tie, kas ražos trendus un tos patērēs, un būs otri, kuri būs opozīcijā. To riteni apstādināt ir grūti.

Krists:

— Piemēram, Parīzē modes aģents saka, ka melnajām drēbēm globāli krītas pieprasījums. Tikmēr «Void» džeki, konceptuāli melnā estēti, saka: «OK, tas nav ne pirmo, ne pēdējo reizi.» Melnais dzīvo cauri sezonām, un ir baijeri, kuri vienmēr paliks uzticīgi melnajam — tā ir noteikta vērtība. Ielās jau cilvēki arī nestaigā krāsaini, bet gan pārsvarā tumšos apģērbos.

Atgriežoties pie norisēm tepat Latvijā — pērn rudenī jums bija svarīgi piedalīties «Riga Fashion Week».

Keta:

— Līdz šim nebiju piedalījusies šādā pasākumā un gribēju saprast, kas notiek modes nedēļas aizkulisēs un kāds būs «feedback» no auditorijas. Mums par to visu bija ekspektācijas, kas tomēr nepiepildījās.

Kāpēc tā?

Keta:

— Ir labi, ka tāds notikums ir un ka tas notiek regulāri. Diemžēl no ārzemju viesiem bieži izskan viedoklis, ka tas ir pārāk lokāls pasākums, kuram trūkst Eiropas modes industrijas konteksta. Rīgas Modes nedēļai trūkst globālas stratēģijas un vīzijas. Tai nav savu vērtību kopuma, kuru pārstāvēt Eiropas modes kontekstā. To atzīmēja arī mani skates viesi, kuri apmeklē nozīmīgākās Eiropas un pasaules modes nedēļas.

Kas ir jūsu zīmola klients? 

Krists:

— Galvenie klienti ir mūsu ārvalstu baijeri, ar kuriem mācāmies veidot labas attiecības un sadarboties. Papildus strādājam ar privātiem klientiem.

Keta:

— Rīgā manas kolekcijas ir nopērkamas tikai «Paviljonā» — tas ir vienīgais veikals, kas preci iepērk, nevis ņem uz realizāciju. Esam sūtījuši dažādiem Rīgas veikaliem piedāvājumus nākt uz šovrūmu skatīties kolekcijas, sākt to pašu dialogu, kādu veidojam ar veikaliem ārpus Latvijas. Bet šeit tas nestrādā. Nevar saprast, vai Rīgas veikalniekiem tā nav pieņemts vai ir kādi citi apstākļi. Mēs vispār nesaņemam no viņiem nekādu atbildi. Klusums!

Kāds ir jūsu plāns tuvākajam pusgadam?

Keta:

— Tikko atgriezāmies no Lietuvas, tagad gatavojos nākošajam braucienam uz Vičenzu Itālijā, kur piedalīšos «Not Just a Label» (NJAL) projektā «Origin Passion and Beliefs». Tā ir izstāde ar mērķi savest kopā simt Itālijas izcilākos ražotājus ar simt NJAL novatoriskākajiem jaunajiem modes talantiem no pieciem kontinentiem, tostarp mūs. Pa vasaru strādāsim pie jaunās kolekcijas izstrādes un rudenī jau ceturto sezonu piedalīšos Parīzes modes nedēļā.

Kas jums bija darāms Lietuvā?

Keta:

— Vairāki latviešu dizaina zīmoli piedalījās pop–up veikalos «V2 Concept Store» Viļņā un Kauņā, ko organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Tā bija izdevība aizbraukt un paskatīties, kas notiek viņu konceptveikalos. Jo kāpēc gan lai latviešu zīmoli nebūtu pārstāvēti arī Lietuvā?

Krists:

Mēs savā starpā diemžēl tā īpaši nesadarbojamies, kaut arī pasaule tīri tehniski mūs uztver kā vienu veselumu — Baltijas valstis. Es labi saprotu, kāpēc igauņi un lietuvieši mūs nezina un mēs nezinām viņus — mēs vienkārši viens par otru neinteresējamies.