Investīcijas kā azarts — LatBAN

Biznesa eņģelim ir savi brīvie līdzekļi, tomēr bieži vien nav laika. Padziļināti izpētīt un izanalizēt e–pastā ienākušo jaunā uzņēmēja piedāvājumu investēt ir gana laikietilpīgi, tāpēc to uzņemas LatBAN, reizi mēnesī aicinot investorus uz divu stundu garām sesijām, kurās tiek prezentēti seši labākie jauno uzņēmēju projekti. Katrai investīciju sesijai piesakās ap 20 jauno uzņēmēju, un līdz šim notikušas 9 sesijas. Ielūkojoties LatBAN darbības nesenajā pagātnē, biedrības izpilddirektore Ieva Melbārde atklāj, ka pirmo mēnešu sesijās investīcijas nesaņēma neviens no jaunajiem uzņēmējiem. Iespējams, tādēļ, ka biznesa eņģeļi vēl tikai mēģinājuši pierast pie sesiju formāta, turklāt biedrība sākotnēji nav veikusi uzņēmēju atlasi, projektu skaits bijis lielāks, un tie bijuši daudz zaļāki, nesagatavotāki. Tagad pieteikumi kļuvuši kvalitatīvāki, un jaunie uzņēmēji zina, uz kurieni nāk un ko paši vēlas.

Ceļā pie investora

Lai nokļūtu investīciju sesijā, uzņēmējiem jāreģistrējas starptautiskajā privāto investoru platformā «Gust». Tam seko atlases posms klātienē, kurā uzņēmēji prezentē savu ideju četriem ekspertiem, no kuriem katrs atbild par vienu no LatBAN noteiktajiem biznesa stūrakmeņiem: komandu, produktu, pārdošanu un darbības modeli. 30 minūšu ilgā sarunā ar katru no ekspertiem jaunais uzņēmējs rāda biznesa aprēķinus un visu, kas jau sasniegts, lai tie secinātu, kādā stadijā un cik pamatots ir uzņēmuma projekts. Ieva atzīmē, ka ļoti būtiski šajā posmā ir saprast, kurš ir komandas līderis, jo ideja un izpildījums var būt ļoti labs, bet bez biznesa līdera uzņēmumam nav nākotnes. Pēc atlasēm katrs projekts saņem ekspertu atzinumus, kas ļauj uzņēmējiem uz savu projektu paraudzīties no malas, lai saprastu, pie kā vēl jāpiestrādā. Seši labākie uzņēmēji nokļūst investīciju sesijā, kurā trīs minūtēs prezentē savu ideju biznesa eņģeļiem, pēcāk atbild uz to jautājumiem un tiekas individuālās sarunās.

«Katrā investīciju sesijā mēs jautājam investoriem, par kādiem projektiem viņiem ir interese, tādā veidā mēģinot abas puses savest kopā. Ja ir kāds projekts, kas kādam no investoriem varētu būt īpaši saistošs, mēs dodam viņam ziņu un šo projektu īpaši izceļam vai pēc tam aizsūtam arī sesijas video, lai uzņēmējs ir savienots ar to, kam patiešām viņa projekts varētu interesēt. Biedrība notur šo interesi uz viļņa, lai investīciju sadarbība notiktu,» tīkla darbību skaidro Ieva. Turklāt datubāzē biznesa eņģeļiem ir pieejami visi iesniegtie projekti.

Ļoti būtiski ir saprast, kurš ir komandas līderis, jo ideja un izpildījums var būt ļoti labs, bet bez biznesa līdera uzņēmumam nav nākotnes.

Sesijām var pieteikties dažādu nozaru, tai skaitā radošo industriju, uzņēmēji, un tie netiek ierobežoti pēc savas attīstības stadijas — tiek gaidīti gan iesācēji ar biznesa ideju, gan tādi, kas vairākus gadus darbojas savā nišā, bet nu iecerējuši izveidot jaunu produktu. Uzņēmējus, kas neiztur atlasi ar pirmo reizi, LatBAN mudina pieteikties atkārtoti ar nosacījumu, ka projekts jāuzlabo atbilstoši iepriekšējās atlases ekspertu ieteikumiem.

Kā pārliecināt investoru?

Dodoties uz investīciju sesiju, uzņēmējam ir jābūt pilnīgai skaidrībai par savu projektu, jo «viena lieta ir runāt par savu projektu tā, ka esi to veidojis, bet pavisam cita būt absolūtam ekspertam savā projektā un spēt atbildēt par konkrētiem biznesa aprēķiniem piecus gadus uz priekšu, lai investoram nerodas šaubas, ka vari to pacelt,» pārliecinoši apgalvo Ieva. Tamdēļ pirms sesijām norit jauno uzņēmēju sagatavošana, turklāt tiek novērtēta ne tikai summa, ko uzņēmējs prasa investoram, un ko ar to plāno iesākt, bet arī tas, vai uzņēmēja piedāvājums investoram būs «garšīgs». Tāpat pirms sesijas tiek modelētas un izspēlētas situācijas, lai noskaidrotu, kā uzņēmējs reaģēs, ja investors negaidīti izvirzīs savus nosacījumus.

Nepārprotami svarīga ir arī uzņēmēja harizma un pārliecība, tomēr Ieva ir novērojusi, ka nereti jaunajiem uzņēmējiem, kas nāk no biznesa inkubatoriem, ir priekšstats, ka būtiskākais, lai runātu ar investoriem, ir labi noprezentēt ideju: «Latvijā masveidā tiek «pumpēts» ārējais tēls, bet trūkst iekšējā pamatīguma. Tāpēc mēs cenšamies pie investoriem aizlaist nevis tos, kas tikai labi izskatās, runā un ir ar skaistām prezentācijām, bet gan tādus, kam tiešām ir pamats, klienti un problēmas atrisinājums.»

Arī uzņēmēja apņēmība ir noteicošs atlases kritērijs. Dažkārt pēc stundu garām diskusijām, izvēloties starp līdzīgiem projektiem, tālāk uz investoru sesiju tiek tas, kam «deg» acis. «Iespējams, viņa projektā ir nepilnības, bet agrāk vai vēlāk viņš sapratīs savu nišu un ar zobiem un nagiem izplēsīs savu vietu,» pieredzē dalās Ieva.

Izdarīt pareizo gājienu

Jautāta, ko investori meklē, atnākot uz sesiju, Ieva teic: «Investoru galvenokārt interesē droša un ātra peļņa, bet šajās investīcijās skaistums slēpjas riskā. Viņi paši to apzinās. Viens mēģinās atrast ļoti drošu projektu, lai ieguldītu tajā visu naudu, bet cits šo naudu sadalīs un investēs piecos projektos ar domu, ka vismaz viens no tiem «izšaus». Tā savā ziņā ir spēle, tas ir azarts. Lai noķertu iespēju, investoram ir jāpiemīt loģikai un intuīcijai, un jāpieiet stratēģiski. Skaidrs, ka investori domā citādāk, viņiem ir apbrīnojama instinktīva domāšana. Ja viņš savā dzīvē ir nonācis līdz statusam «privātais investors», tad ir gana daudz kam izgājis cauri, līdz ar to viņš ar maņām jūt, kur būs un kur ne.» Turklāt investors dod ne tikai naudu, bet arī savu kompetenci un pienesumu, lai projekts noturētos, un nereti jaunie uzņēmēji atzīst, ka vērtīgākas par investīcijām ir kopīgas sarunas un biznesa analīze ar pašu investoru.

Atbildot uz jautājumu, vai biznesa eņģeļi ierasti izvēlas ieguldīt savas nozares uzņēmumos vai tomēr lūkojas ārpus sava sektora robežām, Ieva atklāj, ka grūti paredzēt, kas konkrētajā brīdī investoru aizraus un kurai idejai viņš noticēs: «Nav tā, ka viņš investē tikai tajā laukā, kurā ir eksperts. Iespējams, atnāk kāds tās pašas sfēras uzņēmējs ar jaunu ideju — vai viņam tajā investēt un ļaut piedzimt konkurentam? Tāpēc, iespējams, viņš apzināti investē citā jomā, kas nav viņa lauciņš, bet kurā viņš saskata potenciālu un kurai notic.»

No tūkstošiem līdz miljoniem

Līdz šīm ar LatBAN starpniecību investēšanas process uzsākts sešiem dažādu nozaru projektiem, tostarp ekskluzīvu aristokrātiska stila bērnu kleitu darināšanai, kuras paredzēts eksportēt uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, un SIA «DUDI» privātās pirmsskolas izglītības iestādes izveidei, kas bērniem un to vecākiem piedāvās darbnīcas, dienas nometnes un pieskatīšanu vakara un nakts stundās. Uzņēmums «Easy dance» ieguvis atbalstu Rīgā pirmās batutu fitnesa studijas izveidei, kuras ieceri izlolojusi pieredzējusi fiziskās sagatavotības un kustību speciāliste Vita Taube. Starp atbalstītajiem projektiem ir arī smaržu izsmidzināšanas aparātu «Perfume vending» ražošana un eksports — tie darbojas līdzīgi kā uzkodu un dzērienu automāti un apmaiņā pret 1 eiro aicina iesmaržoties ar kādu no piedāvātajiem aromātiem. Jevgeņija Roščina radītais smaržu aparāts jau ieguvis atzinību vairākās ārzemju izstādēs un tā prototipi uzstādīti Rīgas autoostā, kinoteātrī «Forum Cinemas» un Biznesa augstskolā «Turība». Apvienotā Latvijas un Igaunijas investīciju sesijā 260 tūkstošu eiro lielas investīcijas no LatBAN investora Jāņa Rancāna un vairākiem Igaunijas investoriem — «SmartCap», «Camelus Invest OU», Katrīnas Sīras (Katrin Sier) un Joakima Karskes (Joakim Karske) — ieguva igaunietes Karoli Hindriksas (Karoli Hindriks) platforma «Jobbatical». Tā palīdz uzņēmumiem atrast talantīgus ārzemju tehnoloģiju un radošo nozaru speciālistus, piesaistot tos darbam no 3 līdz 12 mēnešiem. «Jobbatical» pašreiz darbojas jau 7 valstīs.

Ieva atzīmē, ka investīciju apjomi, ko prasa jaunie uzņēmēji, variē no pāris tūkstošiem līdz miljoniem, bet neslēpj, ka uzņēmējam, kas nosauc tādu skaitli, šī tomēr nebūs piemērotākā vieta: «Mēs esam definējuši, ka griesti privātajām investīcijām šeit varētu būt 300 tūkstoši, bet tāda vidējā temperatūra pie mums pašlaik ir no pārdesmit līdz 100 tūkstošiem eiro.» Investīcijas jaunie uzņēmēji saņem vidēji mēneša vai pusotra laikā, tomēr LatBAN lepojas ar rekordātru investīciju, kas piešķirta jau 10. dienā pēc prezentācijas.

Investors dod ne tikai naudu, bet arī savu kompetenci un pienesumu, lai projekts noturētos, un nereti jaunie uzņēmēji atzīst, ka vērtīgākas par investīcijām ir kopīgas sarunas un biznesa analīze.

Investors savukārt papildus peļņai visbiežāk iegūst uzņēmuma kapitāldaļas, kuru apjoms tiek nolemts individuālās sarunās. LatBAN šajā stadijā ieņem neitrālu pozīciju, bet iesaistās, ja kādai no pusēm nepieciešams atbalsts, palīdz jaunajiem uzņēmējiem ar konsultācijām un kapitāldaļu sadali. Brīdī, kad investēt vienā uzņēmumā piesakās vairāki biznesa eņģeļi, biedrība cenšas iesaistīties, lai jaunais uzņēmums neizvēlētos investoru tikai solītās naudas dēļ, bet lai šajās attiecībās veidotos cilvēcīga saikne un nesastaptos tādi cilvēku tipi, kas savstarpēji nesaskan.

Iezīmējot LatBAN nākotnes plānu aprises, Ieva atklāj, ka biedrība strādā, lai pilnveidotu jauno uzņēmēju projektu kvalitāti un sekmētu investoru kompetenci, nododot tiem citu biznesa eņģeļu pieredzes stāstus ar atziņām par iespējamiem riska faktoriem un pazīmēm. «Iespējams, uzņēmumam ir gatavs produkts, ienesīga tirdzniecība un savi klienti, taču nav biznesa līdera. Ir tādi investori, kas pateiks — nav biznesa līdera — viss, uz redzēšanos! Un tā ir reālā pieredze, ko vēlamies nodot citiem,» nosaka Ieva, piebilstot: «Mūsu mērķis ir panākt, lai uzņēmējiem tiktu sniegtas investīcijas, bet virsuzdevums — lai šīs investīcijas būtu jēgpilnas un atmaksātos.»