Holandes Dizaina nedēļa no citiem līdzīga rakstura un vēriena pasākumiem atšķiras ar pietuvinātību dizaina ikdienai un procesiem, kā arī eksperimentiem ar izstādes formātu. Ierodoties Eindhovenā, rodas sajūta, ka dizaineri šeit nav nospiesti zem produktu ražošanas sloga, tā vietā daudzās izstādēs uzmanība tiek veltīta dizaina procesa atspoguļošanai un tā nozīmes izvērtēšanai, neuztraucoties par to, vai šī procesa rezultātā radīsies pārdodams produkts. Izstāžu apmeklējums šeit izvēršas aizraujošā piedzīvojumā.
Holandes Dizaina nedēļā (DDW), kas Eindhovenā norisinās ik rudeni, piedalās dizaineri no dažādām pasaules malām, tomēr Nīderlandē dzīvojošie un strādājošie jeb tie, kuri pārstāv «Nīderlandes dizaina skolu», šajā dizaina parādē vienmēr izceļas un piesaista vislielāko uzmanību. Apskatei tiek piedāvātas eksperimentālas idejas, materiālu studijas, aktuālu pasaules notikumu kritika. Dizaina nedēļa ir brīdis, kad ikviens var ne tikai apmeklēt plašas izstādes un prezentācijas, diskusijas un ballītes, bet arī ielūkoties vietējo dizaineru studijās, sajust dizainera ikdienas darba atmosfēru, tikties ar dizaineriem vaigā un iztaujāt viņus par šīs profesijas specifiku.
Viss sākas Dizaina akadēmijā
Neatņemama DDW sastāvdaļa ir Eindhovenas dizaina akadēmijas studentu diplomdarbu izstāde. Skolas veiksmes pamatā ir princips motivēt studentus pievērsties sarežģītiem sociāliem un kulturāliem jautājumiem, savā izteiksmē būt drosmīgiem un atklātiem. Studiju laikā studenti izkopj sev unikālu interešu un prasmju kopumu, kas vēlāk tiek prezentēts diplomdarbos. Nereti jauno autoru darbos jaušams konflikts starp praktisko un radoši maģisko, līdzsvara meklējumi starp jēdzīgo un bezjēdzīgo, lietderīgo un grotesko.
Gan Eindhovenas Dizaina Akadēmijas skolas darbinieki, gan paši studenti jāuzteic par kodolīgu un pievilcīgu diplomdarbu prezentāciju. Pie katra darba vienmēr atrodams noplēšamu lapiņu bloks ar informāciju par projektu un tā autoru. Teju katrs absolvents pacenties gan izgatavot vizītkartes, gan izveidot mājaslapu, kurā interesentiem atrodama plašāka informācija, un to ir vērts darīt, jo daudziem tieši šī izstāde paver durvis uz veiksmīgu karjeru. Skola absolventiem nodrošina profesionālu foto sesiju un kvalitatīva kataloga izdošanu. Lai stimulētu veselīgu konkurenci, pēc profesionālas žūrijas lēmuma, labāko diplomdarbu autoriem tiek piešķirtas stipendijas turpmākai projektu izstrādei un talanta attīstībai.
Eindhovenas Dizaina akadēmija pēdējos gados ir kļuvusi par iecienītu mācību iestādi arī Latvijas jauno dizaineru vidū. 2014. gadā skolu absolvēja un savus diplomdarbus Eindhovenas dizaina nedēļā prezentēja trīs studenti no Latvijas: Jasmīna Grase, Mārcis Ziemiņš un Beāte Šņuka. Visi trīs autori savos projektos izvēlējušies manifestēt latvisko.
Beātes Šņukas projekts «Keramikas tīkls» radīts ar mērķi saglabāt izzūdošās amatniecības tradīcijas un radīt ciešāku saikni starp Latvijas keramikas meistariem. Beāte vēlas mainīt priekšstatu par keramiku kā sasmakušu un garlaicīgu tradicionālās kultūras daļu, padarīt to aktuālu un konkurētspējīgu mūsdienu kultūras kontekstā. Viņa radījusi trauku kolekciju, kuras izgatavošanā spēkus apvienojuši trīs rokrakstu un tehnoloģiju izvēles ziņā ļoti atšķirīgi Latvijas keramikas ražotāji: Raunas ceplis, «Piebalgas porcelāns» un Latgales melnās keramikas meistars Staņislavs Viļums. Pēc Beātes skicēm radītās bļodiņas un šķīvji izceļ atšķirīgo, bet tajā pašā laikā trauku kolekcija ir vienots veselums.
Latviešu jaunie dizaineri nav vienīgie, kurus interesē lokālās identitātes jautājumi, amatniecības pēctecība un dabīgu materiālu izmantošana, — tā bija pamanāma tendence daudzos 2014. gada diplomdarbos.
Desirē Vēversa (Desiree Wevers) projektā «12xNL» radījusi galda piederumu kolekciju, kuras divpadsmit priekšmeti stāsta par katras no Nīderlandes 12 provincēm izmēru, dabas resursiem un cilvēku prasmēm, bet Herards Jasperse (Gerard Jasperse) projektā «Uz jūras un zemes», izmantojot vietējās amatniecības tradīcijas, izveidojis apģērbu un rotaslietu kolekciju, kas atklāj vēsturiski pārtikušās provinces Zēlandes noklusēto labklājības un vergturības vēsturi.
Madalēna Selvini (Maddalena Selvini) projektā «S.POT» strādājusi ar ziepakmeni — materiālu, kas tradicionāli tiek iegūts un apstrādāts Itālijā un spēj ilgstoši saglabāt siltumu. Madalēna šo īpašību izmantojusi, lai radītu savstarpēji savietojamu karstumizturīgu trauku un objektu kolekciju.
Papildus diplomdarbu skatei skolas telpās, Eindhovenas Dizaina akadēmija jau otro gadu organizēja arī kontekstuālu izstādi Van Abbe muzejā. Tajā apskatāmi gan tikko, gan senāk absolvējušu dizaineru darbi, kā arī dažādi naratīvam atbilstoši mākslinieku, zinātnieku, inženieru projekti vai pat dārzkopības aktīvistu eksperimenti. Izstādes mērķis ir meklēt paralēles starp darbiem, kas tapuši dažādos laika periodos, izcelt attīstības tendences un definēt skolas pozīciju pasaulē. Pagājušā gada izstādes tēma bija «Saprāts neprāts» (Sense Nonsense), apkopojot izgudrojumus, kas pievēršas pasaules pārtikas un ūdens problēmām, demonstrē ne–dizaineru izdomu dažādu darbarīku izveidē vai balansē uz absurda robežas.
Sociāli veselīgs un ekoloģiski ilgtspējīgs
2014. gadā skaļāk un nopietnāk nekā citkārt sevi pieteica sociālā dizaina projekti. Izdevums «Connecting the Dots», kura uzdevums ir pārstāvēt Nīderlandes dizainerus un dizaina kultūru starptautisku dizaina notikumu laikā, par savu vadmotīvu bija izvēlējies tieši sociālā un zaļā dizaina tēmu, piedāvājot lasītājiem ceļvedi un padziļinātu informāciju par šo tēmu. Arī dizaineru apvienības «The Umbrella» dalībnieki šogad bija izveidojuši vienotu DDW sociālā dizaina karti, tādējādi ļaujot ieinteresētiem apmeklētājiem vieglāk orientēties plašajā piedāvājumā.
Projekts «Hunnie» pēta alternatīvas atpūtas iespējas pie dabas, kā arī ainavas kopšanas formas 470ha plašās kūdras pļavās Bovenlandes polderī pie Utrehtas. Šī teritorija ir pakļauta pārmaiņām — no lauksaimniecības zemes pamazām pārtop dabas lieguma zonā. Dizaineres Henriete Vāla (Henriette Waal) un Sofija Krīra (Sophie Krier) galveno uzmanību pievērsušas cilvēka lomai jaunajos dabas apstākļos, iesaistot virkni citu dizaineru, starp tiem arī latvieti Māru Skujenieci. Kādu dabu mēs nākotnē vēlamies ieraudzīt un kas nomainīs no ainavas izzūdošās govis un siltumnīcas?
Eindhovenas Dizaina akadēmijai sadarbojoties ar Vēnhauzenas cietumu, radies projekts «Vēnhauzenas kolekcija» (Collectie Veenhuizen). Daļa kolekcijas tika radīta un izgatavota sadarbībā ar cietuma ieslodzītajiem, liekot lietā viņu prasmes un cietumā pieejamās modernās ražošanas iekārtas. Šobrīd tiek strādāts pie pirmo septiņu studentu projektu ieviešanas praksē. Eleonoras Delisses (Eléonore Delisse) un Lauras Ferjēras (Laura Ferriere) izstrādātais projekts «Baltā māja» (The White Building) ieguva arī Eindhovenas pilsētas konkursa «Sociālā dizaina talants» galveno balvu.
Sociāla rakstura projekts 2014. gadā triumfēja arī Holandes Dizaina balvas konkursā. Galveno apbalvojumu pelnīti ieguva studijas «LEMZ» projekts «Sweetie», kurš bija nominēts kategorijā «Serviss un sistēmas». «Sweetie» ir digitāli radīts tēls, kurš pārliecinoši izskatās un uzvedas kā 10 gadus veca meitene no Filipīnām. Ar šīs simulācijas palīdzību iespējams izsekot un pierādīt seksuāla rakstura noziegumus, kuri lielos apmēros ik dienu notiek interneta vidē. Ar šo projektu «LEMZ» pieskaras ļoti nozīmīgai un visnotaļ neērtai sekstūrisma un pedofilijas tēmai, tādējādi liekot sabiedrībai aizdomāties gan par juridiskiem, gan ētiskiem jautājumiem. Turklāt šis projekts ne tikai apcer probēmu, bet piedāvā arī reālu palīdzību virtuālo noziegumu upuriem un, apkopojot nozīmīgus pierādījumus, dod iespēju varas iestādēm ierosināt krimināllietas pret noziedzniekiem.
Šis projekts ir apliecinājums dizaina domāšanas spēkam un vienlaikus paver iespējas diskusijām par dizaina nākotnes potenciālu, uzdodot jautājumus par dizaina definīciju un kompetences robežām.
Izstāde kā notikums
Nobeigumā vēlos nedaudz pieskarties izstādei kā dizaina prezentācijas formai. Jaunrade šajā jomā, manuprāt, ir ļoti nepieciešama. Apmeklējot dizaina izstādes, bieži pie sevis nodomāju, ka izstāde varētu būt arī kas vairāk kā uz postamentiem novietotu objektu kopums; un dizaina nedēļa ir īstā vieta, kur izmēģināt jaunus izstāžu formātus.
Jaunais holandiešu kurators Žuls van den Langenbergs (Jules van den Langenberg) piedāvāja savu skatījumu uz šo jautājumu. Viņa veidotā izstāde «Dee–Dee–Wee–Doom–Pa–Di–Dee» bija dinamiska ainava, kurā skatītājam un dizainerim satikties lomu spēlē. Četri filmēšanas laukumi, kuri atgādina dažādos TV kanālos redzētus motīvus, piepildīti ar jaunākajiem dizaineru projektiem, atspoguļoja mūsu kultūras ātro fokusu maiņu no vienas tēmas uz nākamo. Šī izstāde skatītājam piedāvāja izbaudīt izstādes formu, kura pilnvērtīgi ietver sevī tās satura raksturu.
Viss sākās brīdī, kad apmeklētājs nopirka ieejas biļeti spēļu automātā. Biļete zelta olas izskatā, gluži kā TV realitātes šovos, deva apmeklētājiem iespēju balsot par savu mīļāko kanālu. Katru dienu trīs laimīgie apmeklētāji, kuriem biļešu automāts izsvieda baltas olas, vinnēja privātu meistarklasi ar kādu no izstādes dalībniekiem. Izstāde atstāja rotaļīga farsa iespaidu, kas liek aizdomāties un pasmieties par ikdienas dzīves reālijām. Šeit visspilgtāk varēja just jauno dizaineru radošo enerģiju un dzīvesprieku.
Otra formas ziņā saistoša izstāde bija Stimulfonda (Stimuleringsfonds) prezentācija «Nenoteiktā kārtībā» («In No Particular Order»). Izstādē piedalījās fonda pagājušajā gadā atbalstītie talanti. Šoreiz tika prezentēti ne tikai talantīgo projekti, bet gan talanti plašā izpratnē. Izstāde aizņēma četras telpas, un katrā no tām tika izcelts atšķirīgs talanta aspekts — iedvesmas avoti, lietotie instrumenti, radītie projekti un ļoti aizkustinošas talantīgo dizaineru vecāku vēstules, kurās viņi aprakstījuši, kā viņu bērns ir kļuvis par dizaina talantu.
Savukārt vienu no prestižākajām dizaina nedēļas prezentācijām — Holandes Dizaina balvas izstādi — sev raksturīgās, rotaļīgi minimālistiskās noskaņās šoreiz iekārtoja dizaineru apvienība «La Bolleur» — tie paši puiši, kuri jau divas vasaras viesojušies Cēsīs, lai vadītu studentu grupas Rīgas Tehniskās universitātes Starptautiskajā vasaras skolā. Dažādās kategorijās nominētos dizaina darbus viņiem bija izdevies apvienot vienotā scenogrāfijā, izmantojot tik vien kā saplāksni, spuldzes un vienkāršu grafisko komunkāciju. Jāpiebilst, ka šīs nozīmīgās izstādes budžets nebūt nebija liels; dizaineri ieguldīja savu darbu par nelielu atlīdzību un dārgas konstrukcijas aizstāja ar atjautīgiem pašdarinātiem risinājumiem.
Viedokļi