Jau vairāk kā 20 gadu Severīns Fileks (Severin Filek) vada vienu no Eiropas vecākajām dizaina organizācijām «designaustria», gadu gaitā pieredzot Austrijas dizaina uzplaukumu un dodot savu ieguldījumu dizaina nācijas veidošanā. Līdzdarbojoties Eiropas dizaina asociāciju apvienībā (BEDA), Severīns bijis ietekmīgs spēlētājs Eiropas dizaina politikas veidošanā. Viņš atklāj, kādēļ dizaina vērtības mērīšana ir daudz lietderīgāka nekā dizaina subsidēšana, definē dizainu kā panākumu virzītājspēku un apcer scenārijus augšupejošai dizaina industrijai.
Kāda ir «designaustria» misija?
«designaustria» cenšas veicināt dizaina izpratni sabiedrībā, skaidrot un popularizēt dizaina pielietojumu un lietderību ekonomikā, kā arī sekmēt dizaineru profesionalitāti. Dibināta 1927. gadā, «designaustria» ir viena no senākajām Eiropas organizācijām, un gadu gaitā mēs esam uzkrājuši bagātīgas zināšanas par dizainu kā vienu no radošajām industrijām. Mums ir aptuveni 1300 biedru: ilustratori, grafikas, komunikācijas, informācijas un multimediju dizaineri, iepakojuma, tekstila, produktu un industriālie dizaineri, kompānijas un klienti.
Mēs piedāvājam konsultācijas, organizatorisko un administratīvo atbalstu dizaineriem, uzņēmumiem tirgū un pat valsts pārvaldei, palīdzot tai konkursos un pētījumos, tādējādi mēs funkcionējam arī kā kompetences un zināšanu centrs. Mēs uzskatām, ka internacionalizācija un eksports ir ļoti nozīmīgi tik mazai valstij kā Austrija ar 8,5 miljoniem cilvēku un ievērojamām ārvalstu tirgus iespējām visapkārt, tāpēc mēs piedalāmies Eiropas Savienības projektos, pozicionējam sevi starptautiski un esam piederīgi vairākām Eiropas un globālām organizācijām, kuras kalpo kā tīklošanās platformas Austrijas un citu valstu dizaineriem.
Kā «designaustria» nodrošina labvēlīgu vidi dizaina attīstībai?
Mēs cītīgi strādājam ar autortiesību un dizaina aizsardzības jautājumiem, apmācām dizainerus, kā aprēķināt produktu vērtību, honorārus un algas, kā noturēt klientus, slēgt līgumus, un diendienā atbalstām viņus biznesā. Šādu palīdzību mēs sniedzam regulāri, īpaši jaunajiem dizaineriem, kuri nesen ienākuši tirgū un kam pietrūkst juridiska padoma. Dažkārt tās ir pavisam vienkāršas lietas, tādēļ, ka tās netiek pasniegtas mākslas un dizaina skolās. Patiesībā, visā Eiropā pastāv problēma — mums pietrūkst mūžizglītības iespēju. Tādēļ mēs piedāvājam arī šādas aktivitātes.
Austrijā ir daudz talantīgu ilustratoru, taču ļoti mazs izdevējdarbības tirgus, tādēļ ir grūti atrast pirmo izdevēju. Tāpēc ik pārgadus mēs atrodam kādu izdevniecību jebkur pasaulē, lai kopīgi organizētu konkursu, tā palīdzot jaunajiem talantiem laist tirgū savu pirmo grāmatu. Gadu gaitā mums ir izdevies publicēt 7 vai 8 grāmatas, no kurām dažas jau kļuvušas slavenas. Esam iesaistīti arī Vīnes Dizaina nedēļā (Vienna Design Week), sadarbojamies ar Grācas Dizaina mēnesi (Designmonat Graz) un rīkojam daudz «PechaKucha» pasākumu, lai savestu kopā dizainerus un radītu vietu zināšanu apmaiņai, jo dizaineri ir pieraduši strādāt savā nodabā un dažkārt pat nezina, ar ko nodarbojas viņu kolēģi, vien to, ka daži iegūst starptautiskas godalgas. Šādi pasākumi rada negaidītas iespējas, jo tīklošanās var palīdzēt savstarpēji apvienoties un iesaistīties lielākos projektos.
Vai jūs piedāvājat arī kādus finansiāla atbalsta mehānismus?
Šobrīd aktuāls ir Eiropas projekts VINCI (Vouchers in Creative Industries), kas ir 5000 eiro grants, kuram var pieteikties dizaineri, ja tie atraduši klientu. Citas subsīdijas ir atklātie konkursi, kur dizaineri var pieteikt savus projektus, un starptautiska žūrija nosaka uzvarētāju. «designaustria» finansiāli neatbalsta dizainerus, jo valsts un reģionālās pašvaldības lielu daļu nodokļu naudas investē radošajās industrijās, un Austrija iegulda diezgan daudz resursu dizaina inovāciju pakalpojumos.
Mēs uzskatām, ka dizainam nav nekāda sakara ar subsīdijām. Dizainerus nevajadzētu subsidēt, jo viņu darbs nes ekonomisku labumu klientam, tāpēc dizaina subsidēšana neatstāj labu iespaidu.
Valdība atbalsta pirmo projektu — prototipu, ko dizaineris rada kopīgi ar klientu, jo prototipa izveide pirms produkta vai pakalpojum palaišanas tirgū prasa lielas investīcijas. Es domāju, ka mums visiem vajadzētu tikt vaļā no pieņēmuma, ka dizainam jābūt subsidētam, jo tā nav patiesība, un par laimi šāda iespēja Austrijā nepastāv.
Kāda ir jūsu vīzija attiecībā uz Austrijas dizaina attīstību?
Austrijai nav oficiālas dizaina stratēģijas. Mēs pie tās strādājam, un būtu lieliski, ja tiktu pieņemts likumīgs dokuments. Nav nepieciešams veidot dizaina politiku, jo stratēģija ir daudz elastīgāka un var tikt vieglāk pielāgota, pārveidota un labota. Svarīgākais, protams, ir dizaina kritēriju ieviešana publiskajos iepirkumos.
Mēs vairs nerunājam tikai par produktu inovāciju. Dizains ir inovācijas instruments arī pakalpojumiem un metodēm, tāpēc klātesošs visos sabiedrības un vides līmeņos, ne tikai ekonomikā un produktu inovācijas laukā, kā tas tika uzskatīts agrāk. Cilvēki Austrijā sāk to apzināties un maina savus domāšanas principus.
Viens no mērķiem ir padarīt Austrijas dizainu pamanāmāku ārzemēs, un man ir liels prieks, ka varam to pierādīt — ik pēc trim gadiem mēs veicam pētījumu, un ir redzams, ka dizaina pakalpojumu eksporta rādītāji vienmērīgi pieaug.
Ar ko skaidrojams Austrijas dizaina progress?
Dizains ir kļuvis daudz pamanāmāks praksē un vidē. Dizaina izpratne aug un sāk izplatīties mazajās pilsētās, un ja pilsētas mērs ir dedzīgs izveidot pienācīgu pilsētas identitāti vai ceļu kartes un informācijas sistēmu, viņš lūdz mūsu palīdzību un atbalstu. Tādā veidā ikdienas dizaina pieredze un aktivitātes pilsētā uzlabojas, un šis process lēni, bet neatlaidīgi rit uz priekšu.
Tomēr izglītības programmas mainās gaužām lēni. Vairākus gadus Austrijā ir bijušas garas diskusijas par publiskās izglītības sistēmas maiņu. Privātās skolas ir daudz elastīgākas, ambiciozākas un piedāvā specializētus kursus, kā pakalpojumu, informācijas un stāstījuma dizains. Vissteidzamākās izmaiņas izglītības programmā būtu jāveic uz biznesu orientētas pieejas izveidē, jo dizaineriem, kas absolvē mākslas universitātes, nav ne jausmas, ka aprēķināt sava darba vērtību.
Kādi būtu iespējamie veidi, kā stiprināt Latvijas dizaina industriju un padarīt to pamanāmāku pasaulē?
Esiet internacionālāki un stipriniet saikni ar starptautiskiem sadarbības tīkliem. Man šķiet, ka Latvijas Dizaina informācijas centram būtu atkal jāpievienojas BEDA sastāvam. Tās ir vienas no durvīm uz starptautisku auditoriju un izcila platforma, lai piekļūtu Eiropas projektiem, būtu tuvāk diskusijām un galu galā arī ietekmētu procesus. Latvijas dizaina stratēģija ir pārliecinoša, un nepieciešamība pēc oficiālas atbildīgās organizācijas ar likumīgi piešķirtu finansējumu, kas pārraudzītu, kā dizaina stratēģija tiek īstenota, ir ļoti būtiska arī Austrijā. Tas ir pareizais ceļš.
Kas būtu tas pirmais svarīgākais solis, lai veicinātu dizaina izpratni plašākā sabiedrībā?
Pirmais solis ir veidot publiskus pasākumus un dizaina izstādes, tādus kā šogad plānoto izstāžu ciklu «Dizaina manifestācija» un radošās darbības nedēļu «radi!». Izstāde «Slēptie varoņi» «Xcelsior» izstāžu zālē bija lielisks piemērs, kā rosināt izpratni par dizainu, jo ekspozīcija apkopoja mūsu ikdienas priekšmetus, kas netiek uzskatīti par dizainu, jo to visuresošās klātbūtnes dēļ tie ir pieņemti par pašsaprotamiem. Tomēr, lai ātri radītu sabiedrības izpratni, šādai izstādei nepieciešama ievērojama publicitāte, tai jābūt pieejamākai, eksponētai lielā, centrālā izstāžu zālē, kurai garām dodas daudz cilvēku, kas varētu tajā vienkārši ieklīst.
Vai Eiropas dizaina diskursā ir manāmas kādas jaunas un ievērības cienīgas tēmas?
Pirms 15 gadiem mēs visi runājām par «breinstormingu»; šodien neviens par prāta vētrām vairs nerunā. Visi diskutē par dizaina domāšanu — procesu vai darbības veidu, kas demonstrē, kā attīstās radošais process. Attiecībā uz sabiedrību tie būtu «pilsēta visiem» un «dizains visiem» principi, ilgtspējīga dizaina, otrreizējas izmantošanas, pārstrādes tematika. Dizaina aizsardzība ir ļoti nozīmīga, autortiesību aizsardzība visas Eiropas mērogā, lai nevienam nebūtu jābaidās no savu darbu prezentēšanas ārzemēs.
Liela problēma ir dizaina vērtības mērīšana. Varas institūcijas, politiski atbildīgi cilvēki un kompānijas vēlas saņemt datus par dizaina aktivitāšu lietojumu ražošanā, pakalpojumu un inovācijas sfērās, lai gūtu pierādījumus, ka šīs aktivitātes ir svarīgas. Austrijā mēs veicām pētījumu, jautājot ražošanas un pakalpojumu uzņēmumiem, cik svarīgs tiem ir dizains.
85% uzņēmumu uzskata, ka dizains ir inovāciju dzinējspēks, tomēr tikai 50% atzīst, ka dizaina pakalpojumus izmanto praksē.
Ir daudz vieglāk ievākt datus, jautājumos neminot vārdu «dizains», jo cilvēkiem ir grūtības to izprast. Tā vietā mēģiniet jautāt, vai uzņēmums ir līderis tirgū vai tam ir arī oponenti, kādi ir tā ikgadējie resursi un investīcijas, attieksme pret produktu uzlabošanu lietotāju skaita palielināšanai, vai tie izmanto jaunas zināšanas vai tehnoloģijas, ietaupa naudu, nodrošinot zemākas ražošanas izmaksas jaunu vai labāku iekārtu dēļ, vai arī ir mainījuši iepakojuma izskatu, kas nozīmē investīcijas grafikas dizainā. Sasaistot šos jautājumus ar tādiem datiem un skaitļiem kā apgrozījums, peļņa un eksporta rādītāji, iespējams iegūt saistību starp pakalpojumu un produktu lietderību un ekonomisko vērtību, kas pieaug.
Tas ir nepieciešams veiksmīgai dizaina stratēģijai, jo mērījumi ļauj redzēt, vai dizaina industrijā nodarbināto skaits pieaug, vai apgrozījums un eksporta rādītāji paaugstinās, un pierādīt, vai šīs dizaina aktivitātes bijušas veiksmīgas.
Viedokļi