Aizmirstiet par filcētām brošiņām un pītām aprocēm — rotu dizains Latvijā ir spēcīga radošā industrija, kurā talantīgi mākslinieki strādā ar zeltu un sudrabu, dimantiem un pērlēm, neilonu un zīdu. Meistarība un neordinārs redzējums atnesuši to autoriem atpazīstamību un valkātāju atzinību.
Izcilu Latvijas rotu mākslinieku darbi jau vairāk nekā desmit gadus meklējami Vecrīgā, mākslas galerijā «Putti», kur regulāri tiek rīkotas arī starptautiski atzītu ārzemju dizaineru izstādes. «Runājot par rotaslietām, jānodala bižutērija, juvelierizstrādājumi, etnogrāfiskās rotas un laikmetīgā rotu māksla,» aicināta iezīmēt Latvijas rotu mākslas ainu, jau sarunas sākumā precizē galerijas īpašniece Agita Putāne. Viņa uzsver, ka «Putti» kontekstā iespējams runāt vien par laikmetīgo rotu mākslu, kuru galerijā pārstāv virkne profesionālu mākslinieku. Teju visi pieder vienai paaudzei, kas deviņdesmitajos gados studēja un strādāja ārpus Latvijas, un, pateicoties galerijas izveidei, viņu darbi kļuva pieejamāki vietējai publikai. Agita neuzskata, ka Latvijas rotu dizainā varētu runāt par kādu pēctecību, un uzsver, ka būtiskākais ir mākslinieka individuālais redzējums un stils.
«Putti» rotu mākslas kodols
Viens no galerijas «Putti» pārstāvētajiem māksliniekiem ir Jānis Vilks (1971), scenogrāfs, par kura skatuvi kļuvis rotu dizains. Vilks ieguvis padziļinātas zināšanas dārgakmeņu pasaulē un kļuvis par to apstrādes meistaru. Viņa darbos dominē virpotas detaļas sudrabā ar zeltu, bet scenogrāfa redzējums arī rotas liek uzlūkot kā nelielus stājmākslas objektus.
Rotu mākslinieku Gunti Lauderu (1965) visvairāk iespaido daba. Viņa darbos, kombinējot sudrabu un eksotiskus materiālus, tās motīvi atklājas mītiskās dzīvās radībās. Savukārt viens no retajiem Latvijā, kurš savām rotām kalnu kristālus, akvamarīnus, topāzus, kvarcus un citus akmeņus slīpē pats, ir Māris Auniņš (1949). Mākslinieks piešķir tiem unikālu formu, kuras skaidrība meklējama Bauhaus arhitektūras skolas ietekmēs.
Daļa no «Putti» pārstāvētajiem māksliniekiem skolojušies Mākslas akadēmijā Rīgā, daļa — Tallinā. Agita Putāne teic, ka Igaunijas Mākslas akadēmijas Dizaina fakultāte joprojām ir mums tuvākā vieta, kur studenti var iepazīt spēcīgu rotu mākslu. Šobrīd par to lielā mērā jāpateicas fakultātes vadītājam Tanelam Venrem (Tanel Veenre), igauņu laikmetīgo rotu māksliniekam, kura bagāto radošo biogrāfiju nupat papildināja izstāde arī «Putti» galerijā.
Igaunijas Mākslas akadēmijas, tolaik institūta, absolvents un viens no pazīstamākajiem Latvijas rotu māksliniekiem ir Andris Lauders (1961), kura rokraksts, pretēji padomju laikos pieņemtajām normām, kļuvis zīmīgs ar izteiktu zelta un sudraba kombinēšanu vienā darbā. Šie pamatmateriāli veido elegantu saspēli rotās, kas laikmetīgā valodā stāsta par Senās Ēģiptes un citu kultūru atstātajiem dārgumiem.
Par «vienu no romantiskākajiem» Latvijas rotu māksliniekiem «Putti» mājaslapā nodēvēts Māris Šustiņš (1970), kura darbiem lielākoties raksturīgi plastiski lējumi sudrabā, dārgakmeņi, koraļļi un pērles. Viņa rotu daudzveidība sniedzas no vienkāršām formām līdz tehniski sarežģītiem risinājumiem, tomēr tām vienmēr piemīt vijīgas līnijas un kaut kas no liriskiem jūgendstila motīviem.
Neparasti tēli un pārsteidzoši krāsu salikumi atklājas Valda Brožes (1974) dzīvespriecīgajās rotās, kurās mākslinieks demonstrē savu meistarību darbā ar emalju. Brožes darbos ir mazāk klasiskas atturības un vairāk dzīvīguma, drosmes un sirreālu motīvu.
Katrs no minētajiem māksliniekiem būtu pelnījis tikt skatīts atsevišķi, bet visi kopā viņi veido sasniegumiem bagātu Latvijas rotu mākslas kodolu. Savukārt tiem, kuri svētkos vēlas sarūpēt īpašu dāvanu un iegādāties kādu no šo mākslinieku oriģināldarbiem, dodoties uz «Putti», jārēķinās ar vismaz 300 eiro.
Vajadzība pēc kā paliekoša
Kā ar jaunajiem māksliniekiem, kuri vēlētos pievienoties «Putti» zvaigžņu izlasei? Agita Putāne atzīst, ka galerija īpaši nenodarbojas ar jauno talantu atklāšanu un piesaistīšanu. Viņa uzskata, ka māksliniekiem par saviem darbiem ir jārunā, taču jaunie rotu dizaineri ar vēlmi sadarboties paši uz galeriju nenākot.
Jautāta, kas no laikmetīgās rotu mākslas rakstā noteikti jāpiemin, Agita tomēr nosauc Alda Lorenca vārdu, kurš galerijas pārstāvēto mākslinieku sarakstā nav atrodams. Viņa darbu amplitūda ir plaša — sākot no elegantām, cēlmetālos darinātām rotām līdz lielajām metāla formām, tostarp šī gada «Latvijas Gāzes» Gada balvas operai balvas dizainam. Mākslinieks uzskata, ka darbs ar krāšņiem materiāliem ir ne tikai apjausma par vajadzību pēc kā paliekoša, bet arī izaicinājums sasniegt perfektu izpildījumu.
«Klausi savai sirdsbalsij, ļaujies dabiskam plūdumam, un viss notiks vislabākajā veidā tieši tad, kad tam jānotiek,» teic juveliere Anita Savicka, zīmola «Anita Sondore» radītāja. Šis padoms raksturo viņas pašas ceļu līdz rotu dizainam — lai arī interese par to aizsākusies agri, apgūt praktisko pusi juveliere sākusi pirms aptuveni sešiem gadiem. Pamatlietas iemācījusies Latvijā, bet, sapratusi, ka rotu veidošana nebūs vien vaļasprieks, zināšanas un plašāku skatījumu devusies iegūt Romā. Anitas darbi ir mirdzoši, grezni, izteiksmīgi. Cēlmetālu un dārgakmeņu rotās atklājas ģeometriskas formas, kurās vērīga acs saskatīs gan latviešu seno zīmju, gan arhitektūras motīvus. Šovasar «Anitas Sondores» rotas tika ievērotas ASV, iekļūstot 10 labāko jauno dizaineru izstādē (New Designer Gallery) Amerikas juvelieru vasaras šovā Ņujorkā (Jewelers of America New York Summer Show 2014).
Zelts un neilons
Zīmola «Ripa» izveidotājs ir Pēteris Ripa (1974), kurš pēc studijām Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā devies papildināt zināšanas Hamburgā, Vizuālās Mākslas augstskolas (HFBK) industriālā dizaina nodaļā. Tur iegūta arī darba pieredze ievērojamās vācu rotu dizaineres Hildes Leisas (Hilde Leiss) galerijā, bet vēlāk — Barbaras Henrikas (Barbara Heinrich) studijā ASV. Atgriežoties Latvijā, Ripa desmit gadus pavadījis, strādājot reklāmā, bet tad atsācis nodarboties ar rotu dizainu. Viņa radītajos auskaros, gredzenos un rokassprādzēs sudrabs un zelts kombinēts ar krāšņiem minerāliem, dimantiem un pat neilona matu šķipsnām. Rotās mākslinieks eksperimentē, gan stilizējot senās zīmes, piemēram, lilijas ziedu vai ēģiptiešu krustu, gan veidojot konceptuālas, dabas formu iedvesmotas kolekcijas. 2011. gadā Pētera Ripas rotas pavadījušas māsas, modes dizaineres Baibas Ripas tērpu kolekcijas Berlīnes, Vīnes un Parīzes modes nedēļās, kā arī izstādēs Eiropā. Pētera Ripas meistardarbnīcā top arī privāti pasūtījumi, bet rotaslietu cenas svārstās no 100 eiro par spožiem sudraba auskariņiem līdz pat 1000 eiro par masīvu zelta gredzenu ar dārgakmeni.
Vairāk nekā vārdi
Nākamgad 10 gadu jubileju svinēs zīmols «Verba», kura rotas dizaina veikalu apmeklētāji jau noteikti atpazīst pēc to atturīgās elegances un sudrabā un dārgakmeņos iestrādātajām latīņu valodas frāzēm. To autore Anna Fanigina augstāko izglītību ieguvusi matemātikā, nevis juveliermākslā. «Bija jānoiet garš ceļš, līdz sapratu, ko dzīvē patiešām vēlos darīt. Rotas sāku darināt uzreiz pēc Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskolas beigšanas 2000. gadā, bet 2005. gadā tām parādījās arī nosaukums,» viņa stāsta. «Verba» latīņu valodā nozīmē «vārdi», un tieši tie ļauj katrā rotā iekodēt kādu domu. Māksliniecei ir būtiski, ka Senās Romas valoda, ierakstīta gredzenos un piekariņos, ne tikai piešķir tiem īpašu nozīmi, bet arī ļauj antīkajām vērtībām atdzimt modernā formā. Kādā no «Verbas» rotām, piemēram, iegravēti vārdi «Caritas et amor» (lat.val. — maigums un mīlestība), bet ar kādu citu, gluži kā ar tetovējumu, nēsātājs pats sev atgādina «esi kopā ar tiem, kas darīs tevi labāku».
«Verbas» estētika balstīta uz formu askētismu, vienkāršību un caurspīdīgumu. «Man patīk, ka rotā, tādā mazā lietā, var sakoncentrēt un pateikt ļoti daudz. Un teiktais saglabājas ilgi, kalpo cilvēkam un atrodas ar viņu visciešākajā kontaktā. Multum in Parvo,» rotu dizainere papildina ar frāzi, kas latīņu valodā nozīmē «daudz mazajā». Viņa priecājas, ka daži klienti ar šīm rotām pat guļot — autorei ir svarīgi, lai tās būtu ērti nēsāt.
Daži Annas Faniginas darbi jau iekļauti Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja kolekcijā, bet ikdienā «Verbas» rotas nopērkamas veikalos un galerijās Rīgā, Viļņā, Antverpenē, Kijevā, Maskavā un Saktpēterburgā.
Dabas bagātības un metropoles elpa
Gada laikā strauju popularitāti iekarojis pērnajā augustā radīts rotu zīmols «Yayoi», kura autore ir Latvijas Mākslas akadēmijas absolvente Jevgēnija Dorošenko. Rotaslietu izgatavošana ir viņas vaļasprieks kopš vidusskolas, taču nepagāja ilgs laiks, līdz hobijs pārauga profesijā, un šobrīd «Yayoi» rotas var iegādāties veikalos Rīgā, Amsterdamā un interneta vietnē Etsy. Tās nevar nepamanīt — kaklarotas un rokassprādzes ir spilgtas un masīvas. Autore tās raksturo kā Vidusjūras brīvības un pasaules metropoļu elpas sajaukumu, kur mode iet roku rokā ar dabas bagātībām. Zīmola nosaukums radies no pazīstamās japāņu mākslinieces Jajoi Kusamas vārda un spilgtajiem darbiem, kuri iedvesmojuši «Yayoi» rotu dizainu. Krāšņajās rotās izmantotas dažādu krāsu dekoratīvas virves, bārkstis, apzeltītas, sudrabotas un bronzas detaļas, kā arī pusdārgakmeņi — dabīgie kristāli un koraļļi.
Pašlaik «Yayoi» komandā kopā ar Jevgēniju darbojas Annika Petraškevica, kura pārņēmusi komunikācijas un mārketinga jautājumus. «Mēs ticam modei, kas iespaido un atspoguļo personību. Katra rotaslieta ir unikāla dabisko akmeņu brīvās formas dēļ,» viņas stāsta, uzsverot, ka par galvenajiem darbības stūrakmeņiem izvirzīti oriģinalitāte, kvalitāte un profesionālisms. Savukārt izteiksmīgo rotu nēsātāji noteikti esot drosmīgi, radoši cilvēki, kuri nebaidās eksperimentēt.
Šobrīd «Yayoi» piedāvā rotaslietas no divām kolekcijām. «Long Time Ago» iemieso vasaras svelmi, tā ir spilgta un rotaļīga, savukārt «Element One» jau ievērojami klusinātākos toņos stāsta par vienu no pamatelementiem — ūdeni un tā daudzveidīgajiem stāvokļiem. Pašlaik «Yayoi» top jauna kolekcija un tikko pabeigts darbs arī pie interneta veikala izveides. «Tā noteikti ir pieredze, kā radīt savu produktu, reklamēt to un, pats galvenais, — iegūt klienta uzticību. Plānojam turpināt popularizēt «Yayoi» gan vietējā, gan pasaules tirgū,» līdzšinējās atziņas un nākotnes ieceres ieskicē zīmola autores.
Izcelt skaistumu
«Sieviete savu būtību parāda dažādos veidos, tostarp ar rotaslietām,» pārliecināta Laura Selecka, zīmola «Sofia Riga» radītāja. Viņas veidotajās rotās spēks savienojas ar trauslumu, romantika — ar pamatīgumu. «Sofia Riga» pirmo kolekciju, kas tapa pirms pāris gadiem, veido eleganti gredzeni un auskari no neatradicionāla materiālu salikuma — sudraba, porcelāna un Murāno stikla. Šīs rotaslietas atgādina stilizētus ziedus, tikko pavērušos pumpurus, tomēr tās nav banālas un necenšas kopēt dabu. Citas sērijas darbi — auskari taureņu formās — darināti no vara, izmantojot galvanoplastikas apstrādes tehnoloģiju.
Šobrīd «Sofia Riga» rotaslietas nopērkamas vairākos veikalos Rīgā, kā arī Londonas laikmetīgo rotu galerijā «@work». Tās interneta veikalā «Sofia Riga» cenu amplitūda ir no 180 līdz 285 britu mārciņām.
Iegādājoties skaistu, kvalitatīvu, Latvijā radītu rotu, ne tikai atbalstām vietējos dizainerus, bet arī investējam savā garderobē un piešķiram tēlam kādu pavisam īpašu stāstu. Citējot Agitu Putāni: «Laikmetīgā rota neseko modei. To nevar novalkāt, un tā vienmēr izskatīsies labi.»
Viedokļi