Liepājas lauvas

Četras priekšrocības

Kā zāle neaug uz akmens, tā arī radošās industrijas nevar attīstīties, ja tām nav piemērotas augsnes attīstībai. To var nodrošināt stimulējoša pilsētas politika, kuras pamatā ir: gudra un izglītota vietējā kopiena, līderi ar spēcīgu politisko gribu, augsti attīstīta organizāciju kultūra un lokālā identitāte, ērta pilsētvide un pieejama infrastruktūra, sadarbības tīklu dinamika.

Liepājai ir vairākas priekšrocības, lai tā noteiktu kursu un modi radošajās industrijās Latvijā. Pirmkārt, Liepājas izmērs. Eiropas Komisijas pētījumi un veiksmes stāsti norāda uz mazo un vidējo pilsētu augsto konkurētspēju radošo industriju attīstībai.

Otrkārt, neraugoties uz to, ka Liepājas ekonomikas balsti vēsturiski ir bijusi apstrādes rūpniecība un loģistika, pilsētai ir izdevies attīstīt un noturēt bagātīgu, daudzveidīgu un dinamisku kultūras un radošo vidi. Savulaik Liepājā sākās rokmūzikas romantiskā revolūcija; vēju pilsētā ir vecākais profesionālais un mūsdienās augstu vērtētais Liepājas teātris, kā arī pasaules klases, Baltijā vecākais simfoniskais orķestris. Liepājas publika atpazīst augstu mākslas klasi no lēta, štampēta pasākuma. Šeit atrodas Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola, kas ir Latvijā vecākā mākslas skola, kā arī Liepājas Universitāte. Liepājā strādā novatoriski Eiropā zināmi jauno mediju mākslinieki, ir augsti attīstīta amatniecība un dzintara apstrāde, rodas un savu lietotāju loku piesaista mazas, modīgas kafejnīcas un daudzas radošas individuālas iniciatīvas.

Treškārt, Liepājā ir nepieciešamā infrastruktūra radošo industriju attīstībai, tostarp dažādi tradicionālās rūpniecības veidi, ar ko radošajām nozarēm var veidoties veiksmīga sadarbība. Liepājā notiek visu laiku apjomīgākās investīcijas tieši kultūras un radošuma attīstībai, ceļot koncertzāli «Lielais Dzintars». Bez tam, pilsētas attīstības kontekstā ir iezīmēta radošo kvartālu infrastruktūras nepieciešamība. Atpazīstamību jau ieguvuši un veiksmīgi darbojas Kungu ielas radošais kvartāls un Dārza ielas kvartāls, kurā līdzās pastāv Amatnieku nams un Lietišķās mākslas centrs.

Ceturtkārt, kultūras un radošo industriju tēma ieņem aizvien nozīmīgāku lomu vietējo politiķu, attīstības plānotāju un lēmumu pieņēmēju darba kārtībās. Ja nekas nemainīsies, Liepājas ilgtermiņa attīstības plāna vīzija būs «Liepāja ir radoša un aktīva pilsēta jūras krastā, kurā cilvēki pilnvērtīgi dzīvo, strādā un atpūšas».

Telpa, kur satikties idejām

Bez iepriekš uzskaitītajām Liepājas priekšrocībām, pilsētā tikpat daudz vēl darāms satura, cilvēkresursu piesaistes, kultūras kvalitātes un radošo industriju atbalsta mehānismu pilnveidei.

Viens no radošo industriju atbalsta instrumentiem ir sadarbības platformu izveide. Liepājā ir izveidota virtuāla platforma ideju, zināšanu un pieredzes apmaiņai «Atvērtā ideju telpa», kuras mērķis ir veicināt komunikāciju starp radoši domājošiem cilvēkiem. «Atvērto ideju telpu» organizē biedrība «E–Lab» sadarbībā ar Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratoriju. Tās iniciators Andris Vētra, kurš ir arī Liepājas Radošo industriju klastera biedrs, uzskata: «Cilvēces progress tomēr lielā mērā balstās uz to, ka mēs esam tādas radības, kas attīstījušas spēju sadarboties. Tādēļ, manuprāt, dažādas platformas, kas to veiksmīgi spēj stimulēt, šķiet pašsaprotams solis. Liepājā tas šķita jo īpaši būtiski tādēļ, ka šādas platformas, kur ar zināmu regularitāti tiktos visdažādāko radošo jomu pārstāvji, vienkārši nebija. Katrs darbojās savā stūrī un pulcēšanās notika, labākajā gadījumā, personisku pazīšanos vai specifisku kolektīvu ietvaros. Taču laikā, kad starpdisciplinaritātei ir tik liela nozīme,šķiet būtiski veidot platformas, kur cilvēki var tikties, dalīties ar pieredzi, zināšanām un idejām, veidot kontaktus un sadarbības tīklus.»

Klasteris sadarbībai

Andris Vētra ir pārliecināts, ka Liepājā nepieciešams paralēli attīstīt vēl citas līdzīgas iniciatīvas. Viena no tādām jaunām iniciatīvām, ko organizē Liepājas Kultūras pārvalde, ir Liepājas Radošo industriju klasteris. Tā ir atvērta sadarbības platforma bez biedru naudām un sarežģītu pieteikumu formu aizpildīšanas. Pašlaik Liepājas klasterim, kurš darbu uzsāka 2014. gada pavasarī, ir vairāk nekā 30 biedru. Starp tiem ir, piemēram, Liepājas pop/rok skola, kas ir profesionālu mūziķu iniciatīva, uzņēmums «Fantasy Posh», kuru izveidojuši iniciatīvu pārpilni jauni puiši. Uzņēmums izstrādājis Facebook aplikāciju — spēli ar pavisam jaunu konceptu «fantasy football» pasaulē. Klastera biedri ir ne tikai uzņēmumi, bet arī patstāvīgi strādājoši profesionāļi. Tāds ir Vilis Brūveris, kurš, liepājnieks būdams, organizēja Itālijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pasākumus Romā, šobrīd ir iesaistīts Latvijas, bet pēc tam — Luksemburgas prezidentūras pasākumu organizēšanā. Nākotnē nepieciešams strādāt pie poligrāfijas un tekstila smagsvaru piesaistes klasterim, jo šīm nozarēm Liepājā ir senas tradīcijas un tās var kļūt par pamatīgiem balstiem radošajām industrijām.

Liepājas Radošo industriju klastera mērķis ir veicināt radošas Liepājas attīstību, nodrošinot zināšanu un pieredzes apmaiņu, resursu mērķtiecīgu izmantošanu, inovāciju ieviešanu radošajās industrijās un eksporta palielināšanu. Pašlaik klastera biedriem tiek nodrošināta informācijas apmaiņa par pieejamiem finanšu instrumentiem un fondiem, tiek organizētas domnīcas, informatīvie pasākumi. Sadarbībā ar žurnālu «Modernists» un FOLD novembra sākumā izdots drukāts izdevums par Liepājas radošajām industrijām «Creative Coast».

Nepieciešamība pēc radošo industriju klastera ir apspriesta gan Kurzemes plānošanas reģiona ietvarā, gan Kultūras ministrijas paspārnē esošajā Radošo industriju padomē. Ne vienā, ne otrā gadījumā klasteri gan vēl nav izveidoti. Nav izslēdzams, ka Liepājas Radošo industriju klasteris nākotnē varētu kļūt par daļu no lielākas reģionālas vai nacionālas sadarbības platformas, ja tādas tiktu izveidotas.

Jaunā sadarbības platforma pirmajos darbības mēnešos saņēmusi arī ārēju kritiku. Nūū? Atnācāt parunājāt? Kur rezultāts? Kaut kādi pīrādziņu ēdāji un kafijas dzērāji! Kāda jēga? Jēga meklējama Valsts kancelejas pētījumā par Latvijas radošo industriju attīstību un izaicinājumiem, kur norādīts uz uzņēmēju galvenajām problēmām: ierobežota piekļuve resursiem un zināšanām, informācijas un prasmju trūkums, vājas uzņēmējdarbības prasmes, pieaugoša savstarpējā konkurence u.c. Daloties informācijā un zināšanās, kopīgi mācoties, ir iespējams šos izaicinājumus risināt. Iespējams, tam nav tūlītēja un acīmredzama efekta, bet tās ir darbības, kas veicina gudras un radošas biznesa kopienas attīstību ilgtermiņā. Tas nav iespējams, katram esot savrupam un noslēgtam.

Kas tālāk?

Pašlaik Radošo industriju klasterim pieejamais finansējums ir limitēts. Pirmajā darbības gadā klastera aktivitātes mērķētas uz nozares pārstāvju, politiķu, sabiedrības izpratnes veidošanu par radošo industriju un kultūras ekonomikas attīstības nozīmi mūsdienīgā pilsētā. Turpmākās aktivitātes paredzētas, lai sniegtu reālu atbalstu radošo industriju uzņēmumiem, palīdzot piesaistīt ārējo finansējumu, sniedzot konsultācijas jaunu tirgu apgūšanā.

Sekmes būs atkarīgas ne tikai no Liepājas pašvaldības atbalsta, izpratnes lēmumu pieņēmēju vidū, bet arī nacionālām prioritātēm. Starp citu, jaunajā Latvijas valdības deklarācijā atbalsts radošajām industrijām izcelts kā atsevišķs punkts. Tas priecē! Cerams, sekos arī reālas rīcības. Liels atbalsta instruments ir Eiropas Komisijas programma «Radošā Eiropa». Te nu atliek tikai pētīt un strādāt. Radošo industriju attīstībai nacionālā līmenī nozīmīgi būs arī Radošo industriju padomes pieņemtie lēmumi, rīcības un rekomendācijas. Arī Latvijas prezidentūras ES Padomē aktivitātes nākamajā gadā var veicināt kultūras un radošo industriju attīstību, starptautisko dialogu un projektu izstrādi, panākot kvalitatīvu nozares izrāvienu.