Nesen man bija izdevība pievienoties Kultūras ministrijas un Ekonomikas ministrijas delegācijai uz Somiju, kur apmeklējām Ālto universitāti un vairākas radošo industriju, biznesa un izglītības organizācijas, lai iepazītu to darbības modeļus un pētītu iespējas šo pieredzi pārņemt arī lietošanai Latvijā.
Ālto universitāte
Ālto universitāte izveidota 2010. gadā, apvienojot trīs augstskolas: Helsinku Tehnoloģiju universitāti, Helsinku Ekonomikas skolu un Helsinku Mākslas, dizaina un arhitektūras skolu. Šobrīd universitātes pilsētiņa Espo ir viena no lielākajām inovāciju potenciāla koncentrācijām Eiropā, un tās tiešā tuvumā darbojas aptuveni 800 uzņēmumu. Ālto ierindojas pasaules divdesmit vadošo universitāšu sarakstā, savukārt jauno mediju un industriālā dizaina jomā tā ir starp trīs prestižākajām augstskolām pasaulē.
Latvija savukārt atrodas vienā no zemākajām vietām Eiropas Savienībā pēc inovāciju rādītājiem, tādēļ nav šaubu, ka steidzami nepieciešams meklēt veidus, kā veicināt inovāciju rašanos un pakāpties sarakstā augstāk. Ālto universitātes panākumi pierāda, cik liela atdeve var būt jaunu izglītības modeļu ieviešanai. Arī starp Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Mākslas akadēmiju pirms diviem gadiem noslēgts sadarbības līgums; jau notiek studentu un pasniedzēju apmaiņa, un augstskolas sadarbojas diplomdarbu izstrādē. Taču līdz sadarbības modelim, kurā dzimtu patiesi nozīmīgas inovācijas, vēl tāls ceļš ejams. Abas augstskolas šobrīd apsver iespējas starpdisciplināru programmu un projektu veidošanai, tādēļ LMA rektora Alekseja Naumova un RTU prorektora Tāļa Juhnas dalība Somijas vizītē nebija nejauša.
Nodibinot Ālto universitāti, tika izveidota jauna juridiska vienība universitātes pārvaldībai — Universitātes Fonds, kurā tika ieguldīti 500 miljoni eiro no valsts budžeta un 200 miljoni eiro privātā finansējuma. Šobrīd fonds ik gadu saņem valsts finansējumu 100 miljonu eiro apmērā. Šāds pārvaldības modelis dod universitātei lielāku brīvību tās stratēģijas īstenošanā. Ja Latvijas augstskolas spertu reālus soļus sadarbības programmu izveidē, Ekonomikas ministrija sola piesaistīt Eiropas Savienības Tehnoloģiju inkubatoru programmas finansējumu.
Viens no Ālto universitātes galvenajiem principiem ir dažādu nozaru studentu sadarbība — elektronikas, mehānikas, industriālā dizaina, mārketinga un citu nozaru studenti kopīgu darbu uzsāk jau pirmajos kursos un turpina visā studiju gaitā. Visu disciplīnu bakalaura līmeņa studenti mācās vienā ēkā — tas darīts ar nolūku, lai topošie profesionāļi iepazītos, tīklotos un veidotu kopīgus projektus. Nozīmīga prasība ir studentu mobilitāte starp dažādu nozaru lekcijām, studiju virzieniem, un pasniedzējiem ir īpaši uzdots radīt vidi un veidot tādas uzdevumus, kuru risināšanā tiek iesaistīti studenti ar atšķirīgām zināšanām un prasmēm.
Skandināvijas universitāšu stiprā puse ir cieša sadarbība ar privāto sektoru, kas Ālto universitātes gadījumā veido 10% no augstskolas budžeta. Kopīgi tiek veikti pētījumi, uzņēmēji kā lektori piedalās studiju procesā, studenti risina reālas industrijas problēmas, un notiek studentu integrēšana darba tirgū. Ālto universitātes pilsētiņa piedāvā vidi darbam, eksperimentiem un biznesam, piemēram, Dizaina fabriku un «Fab Lab», kur studentiem, pētniekiem un uzņēmējiem pieejamas dažādas prototipēšanas iekārtas, un «Startup Sauna» akseleratoru «start–up» uzņēmumiem.
Radošo, tehnisko un biznesa zināšanu satikšanās nesusi augļus, un likumsakarīgi, ka vairums somu veiksmīgo «start–up» uzņēmumu dzimuši tieši šeit. Piemēram, neticami populārās «Angry Birds» spēles autoru «Rovio» un jau 2 miljardu eiro vērtību sasniegušo «Supercell» pirmsākumi meklējami vēl Helsinku Ekonomikas skolas inkubatorā. Ālto universitātē dzimis arī «Catchbox» mikrofons, par kura tehnisko izveidi rūpējas latvietis Miķelis Studers.
Ālto universitātē strādā 160 pasniedzēji, no kuriem trešā daļa ir no ārvalstīm. Liela daļa pasniedzēju ir tieši no ASV. Angļu valoda ir obligāta prasība universitātē, un mācību programmas ir atvērtas ārvalstu studentiem un mācībspēkiem. Tas darīts, lai pozicionētu augstskolu kā starptautisku inovāciju centru, paplašinātu zināšanu apriti un veicinātu studentu konkurētspēju ārpus Somijas robežām.
Somijas Dizaina forums
Vizītes laikā apmeklējām arī Somijas dizaina popularizēšanas platformu «Design Forum Finland», kuru vada Somijas Amatniecības un Dizaina asociācija, kas izveidota 1875. gadā un ir otra senākā dizaina industrijas organizācija pasaulē. «Design Forum Finland» ir bezpeļņas organizācija, kuras apgrozījums gadā ir aptuveni 3 miljoni eiro, no kuriem 500 tūkstoši eiro ir līdzfinansējums no Somijas Nodarbinātības un ekonomikas ministrijas. Galvenie organizācijas darbības virzieni ir izpratnes celšana par dizaina lomu (uzņēmēju apmācības, semināri, konferences, konsultācijas, publikācijas, izstādes u.tml.) saistībā ar arvien straujāk pieaugošo dizaina domāšanas, dizaina menedžmenta un pakalpojumu dizaina nozīmi; prestižu dizaina balvu organizēšana; eksporta veicināšana; dizaina veikala un šovrūma darbības nodrošināšana.
«Design Forum Finland» apvienojušies nevis individuāli dizaineri, bet gan dažādu nozaru uzņēmumi (piemēram, «Nokia»), kam svarīga dizaina un dizaina procesu pielietojuma nozīme gan uzņēmumu stratēģiskajā vadībā, gan produktu un pakalpojumu pievienotās vērtības celšanā, taču organizācijas piedāvātos pakalpojumus var saņemt ikviens uzņēmējs, ne tikai tās biedri. Somija skaidri nodefinējusi, ka akcents tiek likts uz Somijas dizaina eksporta iespēju paplašināšanu. Tai interesējošie dizaina eksporta tirgi un tajos īstenotie eksporta veicināšanas projekti ģeogrāfiski sniedzas Āzijas, Centrāleiropas, Skandināvijas, Ziemeļamerikas, Latīņamerikas un Āfrikas virzienā, un «Design Forum Finland» īsteno aktivitātes, kas vērstas uz šo tirgu apgūšanu, organizējot gan stendus nozīmīgākajās izstādēs, gan atbalstot uzņēmēju ieiešanu konkrētajos tirgos, gan nodrošinot somu dizaina veikalu darbību un īstenojot Somijas dizaina prezentācijas lielākajās mesēs visā pasaulē.
Vai Latvija var noķert Somiju?
Lai panāktu Somijas radošo industriju attīstības ātrumu, Latvijai vēl mājasdarbs darāms. Pirmkārt, iesaistīto pušu un politikas veidotāju atvērtībā un izpratnē par radošo industriju ģenerēto pievienoto vērtību, vienlaikus arī par to, kā partnerībā ar citām nozarēm radošās industrijas var paaugstināt produktu un pakalpojumu konkurētspēju, sekmēt inovācijas, tai skaitā arī sociālajā jomā, piemēram, uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumus. Otrkārt, izpratne par starpnozaru sadarbības jēgu un spēku jāstiprina augstskolu vidē.
Arī Latvijā tiek plānots izveidot fizisku sadarbības platformu — radošo industriju centru Tabakas fabrikā Rīgā. Plašajās telpās paredzēts izvietot radošo industriju uzņēmumu inkubatoru, iekļaujot pirmsinkubācijas servisus, kā arī radot fiziskas un virtuālas tīklošanās un sadarbības iespējas radošo nozaru, tehnoloģiju un biznesa organizācijām, profesionāļiem, izglītības un pētniecības iestādēm, studentiem un uzņēmējiem starpsektorālu produktu un pakalpojumu radīšanai, testēšanai un izplatīšanai. Līdz 2018. gadam lielāko daļu Tabakas fabrikas kompleksa aizņems Jaunais Rīgas teātris — tikmēr tiks rekonstruēta pašreizējā teātra mājvieta Lāčplēša ielā. Vienlaikus Tabakas fabrikā plānots atvērt radošo industriju inkubatoru sasaistē ar ES struktūrfondu apgūšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Inkubatora darbībā svarīga būs sadarbība ar augstskolām un studentiem no dažādām nozarēm, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību studiju vidē. Šobrīd Latvijā darbu jau veiksmīgi uzsākusi «Demola» platforma, kas īsteno projektus uzņēmēju un studentu sadarbībai. «Demolas» modelis sakņojas Tamperes universitātē un tiek īstenots jau 8 Eiropas valstīs.
Latvijā tuvākajos gados, visticamāk, nebūs iespēju veikt Ālto līdzvērtīgas investīcijas augstskolu apvienošanā, un nedomāju, ka būtu vajadzīgs mēģināt Ālto modeli kopēt, taču soli pa solim mērķtiecīgi jāvirzās, attīstot radošās industrijas, starpnozaru sadarbību un inovācijas. Labs sākums būtu akcentu maiņa finansējuma sadalē pētniecībai un zinātniski pētniecisko institūtu sadarbībai ar industriju, kā kritēriju ES struktūrfondu finansējuma apgūšanā izvirzot starpnozariskumu, piemēram, modeli «dizains + inženierzinātnes + bizness».
Viedokļi