Līdz 27. jūlijam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā apskatāma modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstāde «Dumpis buduārā», kas veltīta 20. gadsimta 70. gadu modei.
Izstāde stāsta par individuālā stila uzvaru pār modi revolucionārajā mākslas un apģērba kultūras pārmaiņu dekādē. Ekspozīciju veido galvenie dumpīgās desmitgades stilistiskie virzieni, kas vēsta par laiku, kad jaunatnes mūzika un dejas visā pasaulē pārveidoja buržuāziskās sabiedrības manierīgo, stīvo stilu. Studentu revolūcija, vēršoties pret dzīves un morāles mietpilsoniskajiem pamatiem, aizsākās Francijā 1968. gadā un ievērojami ietekmēja modes attīstību.
Vjetnamas karš kļuva par ierosmi hipiju pacifistiskās kustības izveidei Kalifornijā un visā ASV. «Puķu bērni» priekšroku deva uniseksa stila apģērbiem, un tas 70. gadu sākumā noteica džinsu visaptverošo popularitāti. Hipiju kustība ieviesa modē košus, apdrukātus kokvilnas un satīna audumus, garus un platus indiešu izcelsmes apģērbus, etniskas rotas, izšuvumus, aziātiskus apavus. Taču pats galvenais jaunums bija gari mati gan sievietēm, gan vīriešiem. Zīmīgi, ka šai parādībai bija veltīta rokopera «Hair».
Hipiju modi nomainīja etnostils. Sākās vētraina aizraušanās ar visu Eiropas valstu tautu apģērbu, kas izpaudās kuplos čigānu maksi svārkos ar volāniem, garās tā sauktā lauku stila kleitās ar sīkiem ziedu rakstiem, salmu cepurēs ar platām malām un sabo koka apavos. Populārs kļuva arī afrikāņu safari jeb tā dēvētais koloniālais stils.
70. gadu modes attīstību spēcīgi ietekmēja ne tikai jaunatnes kustība un mūzika, bet arī kino. Idealizētie pirmskara modes tēli filmās «Kabarē», «Nāve uz Nīlas», «Lielais Getsbijs», «Slepkavība Austrumu ekspresī» un «Bonija un Klaids» veidoja savdabīgu 20.–30. gadu apģērbu pievilcības auru. Slavenie 70. gadu Parīzes modelētāji un modes nami «Balmain», «Givenchy», «Chanel», «Dior», «Cardin», «YSL» savos elegantajos tērpos bieži citēja starpkaru posma modes idejas. Gan vīriešu, gan sieviešu tālaika garderobē atgriezās 40. gadu retro apavi uz platformas.
1970. gadu vidu iezīmēja jauna aizraušanās ar disko mūziku. Disko stila modi iedvesmoja populāri estrādes izpildītāji — zviedru grupa «ABBA», Jamaikas grupa «Boney M», afroamerikāņu dziedātājas Daiena Rosa un Donna Sammera, un visi centās atdarināt apstiepto, spīdīgo apģērbu ar zelta vai sudrabkrāsas apdari. Vīriešu modē daudzi izvēlējās amerikāņu aktiera Džona Travoltas stilu: apspīlētas kļoša bikses, kreklus un žaketes. Disko stilam radniecīgs bija glemroka stils, kas orientējās uz citām tā laika superzvaigznēm — rokgrupām un to solistiem.
1976. gadā daudzveidīgajam kaleidoskopam pievienojās panku stils no Londonas. Tā ietekmē sākās aizraušanās ar ādu, metāla apdarēm, skotu rūtiņām, izaicinošiem matu griezumiem un krāsām, izteikti paplatinātu plecu daļu un polsteriem, kas kļuva par jaunās desmitgades, 1980. gadu, stila simbolu.
Ekspozīciju papildina speciāli sagatavoti dokumentālā kino kadri no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, kuros atainotas tā laika modes tendences Padomju Latvijā. Turklāt 28. maijā plkst. 17.00 muzejs aicina uz sarunu ar izstādes koordinatori, mākslas zinātnieci Alīdu Krēsliņu.
Izstāde līdz 27. jūlijam skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā, Skārņu ielā 10/20. Modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekciju uz Rīgu jau sesto reizi palīdzējis atvest izstādes pastāvīgais ģenerālsponsors «ABLV Bank». Vairāk par izstādi iespējams uzzināt muzeja mājaslapā.
Viedokļi