Logotips, samalts

Atklāts konkurss

2013. gada 29. maijā tika izsludināts metu konkurss par Latvijas prezidentūras ES Padomē grafiskās zīmes izstrādi. Konkurss tika rīkots atklāts, lai tajā varētu piedalīties pēc iespējas plašāks dizaineru un mākslinieku loks, un rīkotāji saņēma 54 pieteikumus. No tiem 45 atbilda konkursa nolikumam, tika publiskoti apskatei un balsošanai internetā un nodoti žūrijas vērtēšanai. Žūrijas sastāvs ir atrodams šeit, tai vēlāk pievienojās arī Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijas vadītājs, mākslinieks Laimonis Šēnbergs.

Konkurss godalgu fonds bija 3800 latu, un nolikums paredzēja ar uzvarētāju organizēt sarunu procedūru par Latvijas prezidentūras ES Padomē vizuālās identitātes vadlīniju jeb stila grāmatas izstrādi.

24. septembrī tika paziņoti konkursa rezultāti, bet iznākums nebija iepriecinošs — žūrijas komisija atzina, ka, lai gan darbu tehniskais izpildījums ir kvalitatīvs, starp tiem nav neviena, kas spētu grafiski simbolizēt prezidentūras būtību un Latvijas piederību ES valstu saimei. Neviens no iesniegtajiem darbiem netika atzīts par uzvarētāju, arī otrā vieta netika piešķirta. Žūrija lēma palikt pie divām trešajām vietām darbiem, kuri atzinīgi novērtēti bija arī sabiedrības balsojumā — grafikas dizainera Dagņa Skurbes mets «Lielvārde 2015 EU» un aģentūras «Young&Hungry» mets «Viens par visiem, visi par vienu».

Diskusijas, diskusijas

Pēc šāda metu konkursa rezultāta Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātam bija steidzīgi jāmēģina saprast, kā radušos situāciju labot. Laicīgi izsludināts konkurss, pieklājīgs godalgu fonds, bet neviena laba darba?

Jāatzīmē, ka sekretariāta darbiniekiem nav izglītības un pieredzes grafikas dizainā vai zīmolvedībā, taču ir vislabākie nodomi ar šo nozaru profesionāļiem iepazīties un sadarboties. Arī mēs, FOLD, esam saņēmuši sekretariāta lūgumus pēc padoma, aicinājumus izplatīt informāciju par konkursu, un iestādes darbinieki ir apmeklējuši mūsu «Unfolded» pasākumus. Tikām aicināti arī piedalīties diskusijā, kas tika rīkota 27. septembrī — īsi pēc konkursa iznākuma publiskošanas.

Toreiz sarunā ar sekretariāta darbiniekiem piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore, Dizaina nodaļas pasniedzēja Barbara Ābele, Latvijas Dizaineru savienības priekšsēdētājs Andrejs Broks, Dizaina informācijas centra vadītāja Daina Vītoliņa, kura bija arī konkursa žūrijā, es, FOLD redaktore, kā arī vēl vairāki ar dizainu un reklāmu saistīti cilvēki, kuri runāja mazāk un ne tik kaislīgi kā iepriekš minētie. Gandrīz visi klātesošie bija vienisprātis, ka izsludināt konkursu tikai par logotipu bijusi kļūda un ka jāmeklē iespējas caur jaunu konkursu vai citādi piesaistīt profesionāļus, kuri izveidotu visaptverošu dizaina koncepciju, kas būtu izmantojama gan grafikas darbiem, gan interjera risinājumiem, gan prezidentūras suvenīru līnijas produktiem. Šķita, ka mūsos ieklausās.

Konkurss ar uzaicinājumu

Daudzi ir jautājuši — kā gan par uzvarētāju tika izvēlēts logotips, kurš nemaz netika manīts starp pirmajā konkursā iesniegtajiem darbiem? Pēc sarunām un pārdomām Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts ķērās pie jauna, slēgta konkursa īstenošanas. Tika personīgi uzrunāti un aicināti piedalīties daudzi grafikas dizaineri un mākslinieki, taču tikai daži piekrita to darīt. Starp tiem, kas piedāvājumu noraidīja, bija arī studija «Asketic». Jautāts, kādēļ tā, dizaineris Miķelis Baštiks atbild: «Mums nebija interesanti taisīt logotipu pie tādiem nosacījumiem — ka vēlāk plašāku vizuālo identitāti varētu veidot kāds cits. Logo ir identitātes redzamākā daļa, bet tas nav galvenais. Sākt vizuālās identitātes izveidi ar logotipa zīmēšanu ir kā sākt būvēt māju nevis no pamatiem, bet no skaistām ieejas durvīm.»

Piedalīties tālākajos notikumos piekrita Liene Drāzniece, Mārtiņš Ratniks, Kristaps Epners un Gunārs Lūsis, kura radītais «Dzirnakmens» arī guva uzvaru. Skices vērtēja tā pati žūrija, kas iepriekš.

Sākotnējā konkursā trešās vietas ieguvušie Dagnis Skurbe un aģentūra «Young&Hungry» nebija starp otrajā kārtā uzrunātajiem. Neizpratni pauž Dagnis: «Parasti piedāvājumos, ko veidoju konkursiem, neieguldu tik daudz laika, kā strādājot pie logotipiem. Tāpēc tas, ka viņi [sekretariāts] nepiedāvāja turpināt rūpīgāku darbu pie jau skatītāju simpātijušas un žūrijas atzinību ieguvuša logotipa, man palika nesaprotams.»

Māris Upenieks, «Young&Hungry» radošais direktors, atzīst, ka ar pirmā konkursa noslēgumu viss bijis korekti, un aicina tikai uz lielāku atklātību un caurspīdīgumu: «Ir skaidrs, ka tik publiskā iepirkumā būtu jārīkojas mazliet mazāk noslēpumaini un nepubliski. Citādi sāk šķist, ka tā ēna tik svarīgā un valstiskā logotipā ir simbols tām ēnām darbos, procesos, lēmumos un domās, kas nereti veido mūsu valsts šodienu. Dažreiz pat — no naftas, gāzes, būvniecības biznesiem tik tālā nozarē kā grafikas dizains.»

Dzirnakmens

Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta izplatītajā paziņojumā lasāms, ka apstiprinātā, Gunāra Lūša veidotā logotipa pamatā «likts arhetipisks dzirnakmens tēls, jo tā grafikas un jēdzieniskuma cēlā nozīme ir tuva un saprotama visām Eiropas tautām. Tas ir simbols ar dziļām vēsturiskām saknēm, kas izaug jau no civilizāciju pirmsākumiem. Zīmes vizuālā izteiksme rosina dažādu asociāciju virkni, kur centrālā nozīme ir dzirnakmenim kā darba simbolam. Eiropas labklājības un panākumu pamatā ir tieši radoša un produktīva darba tikumi.» Tiek minētas arī daudzas citas simboliskas nozīmes: Eiropas attīstības enerģija, uzņēmība izaicinājumu pārvarēšanā; sadošanās rokās riņķa dejai, rotaļai, spēlei un saspēlei — jauneklīgas sadarbības aicinājums; oda priekam; spēja fokusēties un tiekties uz kopīgām vērtībām; Jāņu un Līgo ozollapu kroņa loks; dabas un saules saikne un sasaiste mūžības apritē; ticība Eiropas ideālu vitalitātei un pozitīvismam; pamatīgums Latvijas cilvēka raksturā.

Iespējams, ka tik aizrautīga pamatošana ir lieka. Domāju, ka ikvienam dzirnakmens kā priekšmets raisa pozitīvas asociācijas — vai nu tā būtu saulē sasilusi akmens virsma, maizes smarža vai nostaļģija pēc senām paražām. Taču ne jau par simbolisma trūkumu grafikas dizaineri kritizē Gunāra Lūša radīto zīmi, bet gan par krāsu pārejām un smalkajām detaļām, kas būtu realizējamas liela formāta drukas darbos, bet ne tik vienkārši uz daudzveidīgajiem interjera priekšmetiem un suvenīriem, kas arī būs nepieciešami. Tiek atzīmēts arī zīmes konservatīvisms: «Logo ir izteikti etnogrāfisks. Mēs visu laiku slīgstam šādā simbolikā, lai gan sen vairs neesam tauta lina drēbēs, guļbaļķu būvēs un sudraba saktām pie krūtīm,» saka dizaineris Edgars Zvirgzdiņš. Kā labu piemēru tam, ka Latvijas grafikas dizains var būt starp pasaules līmeņa spēlētājiem, viņš min «Asketic» radīto valsts identitāti dalībai 2010. gada EXPO.

Gunārs Lūsis ir gana pieredzējis mākslinieks — viņš veidojis, piemēram, lata metāla monētu dizainu un logotipus virknei kultūras institūciju un lielu uzņēmumu. Daļa no tiem, tāpat kā Latvijas nauda, gan vairs nav apritē. Arī ļoti labi logotipi mēdz novecot un tiek pārstrādāti atbilstoši laikmeta domāšanai un tehniskajām iespējām.

Publiskotā logotipa versija nevajadzīgi uzkurinājusi grafikas dizaineru dusmas. Mums izdevās iegūt arī citus dzirnakmens attēlus, kuros redzams, ka autors piedāvājis arī variantus bez ēnām, toņu pārejām un sīkiem krikumiem.

Kas notiks tālāk?

Man ir mierinājums tiem, kas uz prezidentūras logotipu aiz kauna skatās caur pirkstiem. Nākamais solis pēc logotipa izvēles ir tā pilnveidošana un izmantošanas vadlīniju izstrāde, ko pēc cenu aptaujas uzticēts darīt aģentūrai «Not Perfect». Gunāra Lūša skices tiks attīstītas atbilstoši mūsdienu prasībām un labiem grafiskā dizaina standartiem, veicot arī fontu izvēli un izstrādājot noteikumus zīmes lietojumam uz dažādiem drukas materiāliem, digitāliem un fiziskiem produktiem. Šiem darbiem atvēlēts pusotrs mēnesis, tātad uzlaboto logotipu varam gaidīt maija sākumā.

Mis un misters dizaineris

Jautājums par labu konkursu praksi paliek neatbildēts. Ja atklāti konkursi šķietami nodrošina procesu demokrātiskumu, it sevišķi, ja tiem galā tiek piekabināts tautas balsojums, tad labāko risinājumu tie dod tikai tādā gadījumā, ja talantīgi un profesionāli dizaineri ir atraduši laiku tajos piedalīties. Tomēr daudzi dizaineri konkursa formātam nemaz netic.

«Mēs nepiedalāmies atklātos konkursos, jo ticam, ka, lai nonāktu pie laba rezultāta, nepieciešams dialogs ar klientu. Lai uzvarētu konkursā, jābūt pamanāmam un jāizceļas starp pārējiem, bet iespējams, ka tā nebūs labākā atbilde uz uzdevumu. Dažkārt labāks ir vienkāršs un neuzkrītošs risinājums, ko tādā skaistumkonkursā nemaz nepamanītu,» trāpīgi salīdzina Miķelis Baštiks.

Edgars Zvirgzdiņš savukārt atgādina, ka piedalīšanās konkursos ir dārga, jo aizņem gana daudz darba stundu, un ikviens nopietns uzņēmums izvērtē, vai var atļauties šādus vingrinājumus. Viņš arī vērš uzmanību uz nolikumu prasībām, kas atklāj valsts ierēdņu izpratni par grafikas dizainu: «Kādēļ konkursā par prezidentūras grafisko zīmi netika uzstādīti teju nekādi kritēriji pretendentiem, un piedalīties varēja katrs skolnieks, bet šonedēļ izsludinātajā iepirkumā par interjera risinājumiem pretendentiem jānorāda atbilstoša izglītība un noteikts gada apgrozījums? Interjera dizains ir tāda pati «māksla» kā grafikas dizains, strukturāli risinājumi taču netiks veidoti.»

Skaidrs, ka diskusija par metu konkursu un iepirkumu rīkošanu radošajās nozarēs ar šo nebeigsies. Ne vieglprātīgi «radoša» sacensība, ne skrupuloza zemākās cenas rēķināšana neveicina augstvērtīgu risinājumu radīšanu un pat kaitē radošas uzņēmējdarbības attīstībai. Valsts institūcijām ir reiz jāsāk apzināties, ka to rokās ir visi instrumenti, lai atbalstītu vai, tieši otrādi, samaltu radošās industrijas Latvijā.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes 2013. gada 3. decembrī rīkota diskusija par Latvijas prezidentūras logotipu, kurā viedokli par vizuālās identitātes izveidi un piedalīšanos konkursos pauž grafikas dizaineris Dāvis Vilcāns.