Kods un sistēma

Atvērtais kods un slēgtais kods

Jēdziens «atvērtais kods» (open source) attiecas uz programmatūru, kura iegūstama par velti un kuras izejas kods ir brīvi pieejams lietošanai un modifikācijai. Atvērtais kods tiek veidots kā kopdarbs, programmētājiem to uzlabojot un daloties izmaiņās un papildinājumos atvērtā koda komūnas ietvaros. Par atvērtā koda komūnu sauc cilvēku kopumu, kuri izstrādā un lieto kādu no atvērtā koda produktiem. Savukārt komerciāla «slēgtā koda» (closed source) programmatūra ir plašākai sabiedrībai zināms un iecienīts rīku kopums, kura izejas kods netiek izplatīts lietotāju vidū, un lietotājiem netiek dotas tiesības to mainīt un uzlabot.

Atvērtā koda ideoloģija tehnoloģiju vidē radās kā atbilde uz patentētām programmatūrām, kas pieder lielajām korporācijām un maksā dārgi. Kļūdu labošana atvērtā koda programmās var tikt paveikta īsā laikā, jo šīs funkcijas veic patstāvīgi strādājoši programmētāji, turpretī komerciālo rīku labošana var aizņemt pat gadu, jo jautājumi tiek virzīti caur korporāciju pētniecības un attīstības zobratiem.

Atvērtā koda sistēmas tiek sertificētas, lai radītu uzticību starp izstrādātājiem un lietotājiem un lai parādītu to, ka produkts, kurš tiek attīstīts, ir reāls un darbojas. OSI (Open Source Initiative) sertifikācijas standarts uzliek šādus noteikumus: autors vai licences turētājs nedrīkst iekasēt atlīdzību par pirmkoda un programmas izplatīšanu; kodam jābūt pieejamam tā lietotājiem; autoram jāļauj veikt izmaiņas kodā zem programmas oriģinālā nosaukuma; nevienai personai vai cilvēku grupai nevar tikt liegta pieeja programmai; un citus nosacījumus.

Kādēļ dizaineriem un mediju māksliniekiem strādāt ar atvērto kodu?

Daudzas atvērtā koda programmas, ko izmanto audiovizuālajiem medijiem, ir būvētas uz koda bāzes, un, lai ar tām varētu strādāt, nepieciešamas programmēšanas iemaņas. Grafikas dizaineriem, ilustratoriem, animatoriem, kā arī arhitektiem domātās programmas visbiežāk veidotas tā, lai varētu iztikt bez koda rakstīšanas, ja vien pašiem nerodas interese papētīt iespējas padziļināti.

Atvērtā koda programmatūra visbiežāk ir jaunās tehnoloģijas, kas vēl nav pieejamas kā komerciāli produkti. Tās vēl nav nonākušas «mainstream» plūsmā, un to lietotāju daudzums nav liels. Darbs ar atvērto kodu bieži vien ir garants interesantākam portfolio — ja esi apveltīts ar programmēšanas talantu, tad, strādājot gan mediju, gan grafikas dizaina jomā, ir vairāk iespēju atrast inovatīvus risinājumus, un tu vari kļūt par vienu no radošākajiem savā jomā. Labs iemesls turēties pie atvērtā koda ir tas, ka tā ir iespēja nonākt tiešā kontaktā ar programmētājiem, kuri paši ir šo rīku attīstītāji, un, iespējams, izveidot sadarbību.

Studijā «WARP» seko atvērtā koda filosofijai un augstu vērtē zināšanu pieejamību un dalīšanos ar tām. Lielākā daļa darbu tiek veidoti, vispirms izstrādājot īpašus rīkus. «Ir viedoklis, ka rīki, ar kuriem tiek veidots darbs, nav svarīgi, svarīgs ir izpildītājs. Viens no apgalvojuma pirmās daļas izskaidrojumiem varētu būt, ka visi lieto vienus un tos pašus paņēmienus. Atvērta pirmkoda bibliotēkas palīdz uzrakstīt pašam savus rīkus, bet atvērta pirmkoda lietojumprogrammatūra dod lielisku iespēju tos pielāgot un skriptēt. Neapgalvoju, ka pašrakstīts rīks būs labāks par jau gatavu, tikai to, ka tas atstās nospiedumu darbā, kas, manuprāt, ir labs sākums jaunradei un vajadzībai pārskatīt sākotnējo apgalvojumu,» paskaidro Reinis Adovičs, studijas «WARP» vadītājs.

Augstāk redzamais «WARP» pašizveidotais ģenerators uzskatāms par radio «Pieci» logotipa līdzautoru, jo izmantoti varbūtības algoritmi. Tā mērķis ir spēt efektīvi prototipēt logo variācijas dažādās vidēs. «Pieredze ļauj ko šādu izveidot ātri, un tas noteikti ir atmaksājies, jo manipulēt un iegūt rezultātu iespējams krietni ātrāk, nekā to varētu izdarīt ar komerciālu grafikas apstrādes programmatūru. Rezultātu iespējams eksportēt dažādos failu formātos — rastra un vektora zīmējumos, kā teksturētu 3D modeli. Rezultāts lietojams uzreiz vai arī, ja nepieciešams, to ir iespējams papildus apstrādāt citā vidē — kā statisku grafiku vai 2D/3D datoranimāciju, izgatavot telpiski ar CAM/CNC metodi u.tml. Rīks darbojas BSD/*nix, OS X un MS Windows operētājsistēmās,» stāsta Reinis.

Tomēr dizaineri lielākoties neizvēlas strādāt ar atvērto kodu, tā vietā izmantojot jau gatavus, pārbaudītus komerciālos rīkus. Kādēļ gan parakstīties uz ko jaunu un nezināmu un uzņemties risku strādāt ar kādu no atvērtā koda rīkiem? Galarezultāts nav prognozējams, tādēļ tas nešķiet drošs ceļš.

Kārlis Stiģis, kustīgās grafikas un animācijas eksperts studijā «Hypnosis», lielākoties strādā ar komerciālajām programmām, bet visus 3D objektus veido atvērtā koda programmatūrā «Blender», un ir ļoti apmierināts: «Programma ir ļoti labi attīstīta, darbojas uz visām operētājsistēmām. Man gribētos vairāk izmantot arī «compositing» iespējas, kas ļautu aizvietot «After Effects», bet pagaidām tas nav iespējams, jo «After Effects» ir daudz dažādu efektu un rīku, kas «Blender» vēl nav pieejami, un tur to droši vien vēl ilgi nebūs. Taču «Blender» un «After Effects» savietojamība ir diezgan laba, piemēram, ir iespējams pārnest kameru no vienas programmas uz otru, un tas ļauj sinhronizēt projektus.» Kā vienu no «Blender» stiprajām pusēm Kārlis min jauno renderēšanas dzinēju «Cycles», kas balstās uz fizikas likumiem, un ar to salīdzinoši viegli iespējams iegūt reālistiskus rezultātus, arī materiālu izveide ir loģiska un saprotama.

Dažas reizes skicēm digitālajā vidē Kārlis ir izmantojis atvērtā koda programmatūru «Krita» un vērtē to augstu: «Ja es būtu ilustrators, noteikti apsvērtu iespēju pilnībā zīmēt un gleznot tikai «Krita» vidē, taču pieraduma dēļ joprojām izmantoju «Photoshop», jo tā savietojamība ar citiem «Adobe» produktiem ir ļoti ērta. «Krita» pagaidām arī nav versijas, kas darbotos «Mac OS» vidē.»

Jautāts, vai strādāt ar atvērtā koda programmatūru ir izdevīgi un droši, Kārlis atbild: «Tas, ka atvērtā koda programmas nav stabilas, ir mīts. «Blender» ir pat ļoti uzticams, un liekas, ka kļūst arvien stabilāks. Programmas autori sākumā izlaiž divus «release candidates» un tikai tad pabeigto, stabilo versiju. Mēs pārgājām uz «Blender», lai taupītu naudu. Pirkt 3D programmas gluži vienkārši ir nerentabli — vietējo projektu bužeti nespēj segt to izmaksas. Šī problēma pastāv ne tikai Latvijā, bet arī citur — ir jābūt palielai Holivudas līmeņa studijai un nepārtraukti «jāštancē» filmas un reklāmas, lai tas būtu izdevīgi.»

Kārlis uzsver nepieciešamību par atvērto kodu stāstīt arī skolniekiem: «Manuprāt, tādās skolās kā Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola vajadzētu mācīt tieši «Blender», nevis kādu komerciālu programmu, jo galvenais ir iepazīstināt ar 3D vidi — kā tā darbojas un kādas iespējas tā sniedz. Neredzu jēgu valsts budžetu novadīt uz dārgām, komerciālām programmām, jo tā jaunieši pierod domāt, ka profesionālus darbus var veidot tikai tajās, kas ir aplami.»

Plašāks skats — kuru operētājsistēmu izvēlēties?

Savu vērtējumu sniedz mediju mākslinieks Krišjānis Rijnieks: «Viens no veidiem, kā skatīties uz šobrīd populārākajām operētājsistēmām, ir to slēgtā vai atvērtā daba. No šī skatu punkta «Windows» un «Mac OS» varam likt vienā maisā, bet «Linux» — otrā. Kāpēc? «Windows» un «Mac OS» ir slēgtā koda programmatūra, un lietotāji maksā gigantiem «Microsoft» un «Apple», lai tie viņu vietā izstrādātu un uzlabotu sistēmas, vadoties pēc vairākuma pieprasījuma. Turpretī «Linux» ir atvērtā koda sistēma, kuru katrs lietotājs pats var pielāgot, uzlabot un izlabot bez liekas gaidīšanas. Ja nav nepieciešamo zināšanu, lai operētājsistēmu pielāgotu savām vajadzībām, ir atļauts un iespējams atrast speciālistu, kurš to par saprātīgu cenu izdarīs.»

«Linux» ir ne tikai atvērts un par brīvu, bet arī mazs, stabils un jaudīgs. Uz «Linux» visi konfigurācijas dati un bibliotēkas ir pārskatāmi, novietoti failos. Ir iespējams redzēt, kas ir mainījies, un veikt labojumus manuāli. Pat sistēmas konfigurācijai ir jauka grafiskā lietotāju saskarne (graphical user interface jeb GUI).

Bet ja vēlies datoru, kuru ir viegli lietot un uz kura darbojas jebkura programma; ja tevi vilina tas, ka ierīce ir stilīga un viegli pieslēdzama jebkurai citai ārējai ierīcei, tad iegādājies «Macintosh» datoru. Runājot par integrētu sistēmu, neviena cita operētājsistēma nevar lepoties ar lielākiem vienotiem mērķiem un rezultātiem kā «Mac OS».

Ja vēlies labāko operētājsistēmu, kas šodien pieejama, vienīgais variants ir «Windows 7»—tā ir vienota un labi strādājoša sistēma, kas viegli darbinās ikvienu programmu. Tā necieš no pasaules likstām, ko ietekmē konkurenti. «Windows» der gan darbam, gan izklaidēm, piemēram, tā ir ļoti piemērota datorspēļu cienītājiem.

«Ja man būtu jāizvēlas, kura no iepriekš minētajām operētājsistēmām ir labākā, es teiktu, ka neviena. Es pats lietoju visas trīs: «Mac OS» ir vispiemērotākā sistēma «pēdējā brīža» darbiem ar reālā laika vizualizācijām; «Windows» es izvēlos, ja kaut kas jādara ar «Adobe Flash ActionScript» programmēšanu — «FlashDevelop»vēl joprojām nav analoga ne uz «Mac OS», ne uz «Linux». Tomēr nākotni es redzu zem «Linux» zīmes, jo šī operētājsistēma ir pierādījusi savu stabilitāti un ātrumu, darbinot vairāk kā 90% pasaules tīmekļa serveru, kā arī atsevišķām funkcijām, kurām citās operētājsistēmās būtu jāpērk programmatūra, «Linux» pietiek uzrakstīt dažas rindas ne pārāk grūta koda,» rezumē Krišjānis.