Pirms neilga laika Frīdrishāfenē, Vācijā, notika pasaules lielākā velosipēdu nozares izstāde «Eurobike 2013», kurā jau otro gadu piedalījās arī Latvijas uzņēmums «Ērenpreiss Original». Lai arī skaļākais, šis nav vienīgais vārds Latvijas velosipēdu un veloaksesuāru ražošanas ainā. Veronika Viļuma izveidojusi jau pazīstamu un mazāk zināmu nozares spēlētāju apskatu.
«Velosipēdu ražošana kopš 1886. gada, kad Aleksandrs Leitners Rīgā nodibināja savu uzņēmumu, piedzīvojusi gan strauju uzplaukumu, gan pilnīgu kritumu. 20. gadsimta pirmajā pusē Latvijā darbojās vairāk nekā 70 lielu un mazu uzņēmumu, un 30. gadu vidū gatavu velosipēdu imports tikpat kā nepastāvēja, jo vietējā velosipēdu rūpniecība spēja pilnībā nodrošināt Latvijas tirgu ar divriteņiem,» velosipēdu ražošanas vēsturei veltītajā grāmatā «No Leitnera līdz Ērenpreisam» raksta tās autori Edvīns Liepiņš un Jānis Seregins.
Lai arī šobrīd šie rādītāji krietni vien mainījušies, pēdējos gados līdz ar cilvēku vēlmi pārvietoties «zaļāk», ērtāk un lētāk, velobraukšanas ritenis sāk griezties aizvien straujāk. Velokultūras uzplaukumu stimulē dažādi pasākumi, klubi, privātās un pašvaldību iniciatīvas, arvien biežāk dzird runājam par velodrošības jautājumiem un riteņbraucēju lomu kopējā satiksmē. Viens no šīs ķēdes posmiem ir pašmāju divriteņu ražošana, kas pamazām atdzimst kā fēnikss no pelniem.
Pārbaudītas vērtības
Pazīstamākais no Latvijas velosipēdu zīmoliem jau kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem ir «G. Ērenpreis» — divriteņi, par kuriem tā laika reklāmā teikts: «Darbs ceļ vīru, bet G. Ērenpreis Original velosipēds — braucēju».
Mantojis vecvectēva brāļa uzvārdu, ar divriteņiem kopš bērnības aizrāvies Toms Ērenpreiss, kurš 2005. gadā sāka veidot Ērenpreisa velosipēdu restaurācijas darbnīcu. Pateicoties Tomam, 2000. gados aizsākās retro divriteņu restaurācijas «bums», kas mudināja no šķūnīšiem dienas gaismā izcelt ne tikai «ērenpreisus», bet arī citus Latvijā ražotos velosipēdus. Darbnīcai sekoja ideja par jaunu divriteņu ražošanu, un šī gada jūlijā atklāšanu piedzīvojusi jau otrā velosipēdu kolekcija. Šobrīd klientiem pieejami seši modeļi, kurus raksturo moderni tehniskie risinājumi kopā ar pārbaudītām vērtībām to klasiskajā veidolā un uzbūves ģeometrijā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo kolekciju, jaunie modeļi aprīkoti ar 2–5 ātrumiem, tiem izvēlēts cits, hroma–molibdēna, rāmja materiāls, pilnveidoti gan to funkcionālie, gan dizaina risinājumi — divriteņi aprīkoti ar īpašiem ķēdes un dubļu sargiem, kā arī ādas rokturiem.
Tāpat kā vēsturiskie priekšteči, modernā «Ērenpreiss Original» velosipēdi tiek eksportēti uz Lielbritāniju, Igauniju, Lietuvu, Krieviju, Zviedriju, Dāniju, Vāciju, Šveici un Luksemburgu. Otro gadu tos prezentē lielākajā Eiropas veloindustrijas izstādē «Eurobike», kas norisinās Frīdrihshāfenē, Vācijā.
Pirmais velosipēds
Attīstīt eksportu nākotnē plāno arī «Velomachine» dibinātājs Edmunds Liepiņš, kurš 2011. gadā iegādājās vēsturiskā bērnu trīsriteņa «Spārīte» patentu un ražošanas tiesības. Vērojot paša bērnu pirmos soļus riteņbraukšanā, Edmunds sapratis, ka tieši 1974. gada modelis, kura ražošana deviņdesmitajos gados apstājusies, ir piemērotākais un stabilākais, lai iemācītos droši braukt. Līdzīgi kā «Ērenpreiss Original», arī «Spārīte» lepojas ar pārbaudītām vērtībām, kas ieguvušas jaunas tehnoloģiskās kvalitātes, saglabājot vēsturisko dizainu. Nostalģija un bērnības atmiņas par pedāļu mīšanu mikrorajonā ir vien dažas no «Velomachine» mājaslapā lasāmajām atsauksmēm, kurās apjūsmots vairāku paaudžu pirmais braucamrīks. Divus līdz piecus gadus veciem bērniem paredzētais trīsritenis zaļā, zilā, baltā un dzeltenā krāsā šobrīd par 65 latiem nopērkams kā Latvijā, tā arī Somijā, Baltkrievijā, Ukrainā un Krievijā, un individuāli tiek pasūtīts arī no citām valstīm.
Bērnu pirmās riteņbraukšanas gaitas rūp arī Sanitai un Marekam Gipteriem, kuri 2010. gadā Kurzemes biznesa inkubatora paspārnē dibinātajā ģimenes uzņēmumā «MGS Factory» attīsta «DIP DAP» zīmolu. Ražošanas ideja radās Marekam, kurš pastaigā pa Siguldu redzējis, cik aizrautīgi ar koka velosipēdu bez pedāļiem augšup un lejup pa kalniņu laižas kāds puisītis. Runājot ar zēna vecākiem, noskaidrojies, ka velosipēds pārvests no Anglijas un, lai arī pasaulē ir vairāki līdzīgi ražotāji, Latvijā analogu nebija.
Atziņu, ka viss ģeniālais ir vienkāršs, šķiet, var piemērot arī «DIP DAP» skrejriteņiem. Tie ir bērna attīstību veicinošas rotaļlietas, kas attīsta līdzsvaru, koordināciju, trenē muskulatūru, kā arī sagatavo trīs līdz piecus gadus vecu bērnu divritenim ar pedāļiem. «MGS Factory» piecu cilvēku komanda var lepoties, ka «DIP DAP» skrejriteņi guvuši atzinību arī ārpus Latvijas robežām. Šī gada sākumā uzņēmums piedalījies rotaļlietu izstādē «Spielwarenmesse» Nirnbergā, Vācijā, kur gūta pārliecība par potenciālu iekarot Eiropas eksporta tirgu. Mareks teic, ka šobrīd vislielākā interese esot izrādīta no Vācijas un Nīderlandes, uz kurām jau aizsākts gan «DIP DAP» velosipēdu, gan cita «MGS Factory»produkta — koka leļļu mājiņu — eksports. Jautāts, kas darbā sniedz vislielāko gandarījumu, Mareks atbild — mazo klientu sajūsma.
Izgudrot no jauna
Pozitīvās atsauksmes un vēlme sniegt iespēju izbaudīt braukšanas prieku ir arī «HOPP» galvenais dzinulis. Īpaši pielāgotus trīsriteņus pieaugušajiem ar kustību traucējumiem, senioriem un bērniem «HOPP» ražo otro gadu, taču idejas autori Madara Makare un Edgars Spridzāns ar velosipēdiem saistīti jau krietni agrāk, darbojoties frīkbaiku kustībā «Apokalipses jātnieki». Ar projektu konkursa «Brigāde» atbalstu no ērmriteņiem nonākuši līdz sociālajai uzņēmējdarbībai, šobrīd «HOPP» 3–4 cilvēku komanda interesentiem piedāvā trīs velosipēdu modeļus. Realitātē gan tiek ieviestas dažādas korekcijas, īpaši veidojot velosipēdus bērniem, kuriem svarīgi braucamrīkus «pielaikot», kā arī izvēlēties sev tīkamu krāsu. Izskats «HOPP» nav mazsvarīgs, jo «kāpēc darīt nesmuki, ja var skaisti», turklāt Edgars, būdams metāla dizaineris, Madaras vārdiem, ir arī liels estēts.
Dzīves pārliecība un milzu entuzisms realitātē atduras pret iespējām. Velosipēda cena ir 340 līdz 400 latu, savukārt potenciālie klienti, bērni un sirmgalvji, lielākoties ir mazāk nodrošinātā sabiedrības daļa. Šobrīd Latvijas ielās ripo vairāki desmiti «HOPP» velosipēdu, un aktīvā pārdošanas sezona ir no februāra līdz augustam. Apmēram 20% «HOPP» velosipēdu pirkti par personīgajiem līdzekļiem, bet pārējā daļa nokļuvusi pie īpašniekiem, pateicoties atbalstītājiem un labdarības organizācijām. Madara stāsta, ka «HOPP» velosipēdi paver vairāk iespēju, nekā varētu iedomāties – tie sniedz ne tikai pārvietošanās brīvību, bet dāvā kopā būšanas prieku. «Tēvs skrien, dēls brauc līdzi,» Madara min kāda klienta stāstu.
«HOPP» nākotnes mērķis ir padarīt trīsriteņus pieejamus ne tikai dažiem cilvēkiem, bet gan pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem, kam tas būtu nepieciešams.
Turpat līdzās Andrejsalā šī gada pavasarī radies vēl kāds neparasts veloprojekts — pasaulē pirmais stikla velosipēds, ko pusgada garumā veidojuši Latvijas stikla mākslinieki Artis Nīmanis, zīmola «an&angel» radītājs, un Gatis Vasiļjevs. Izaicinājums savienot trauslo materiālu ar kustību un ātrumu iemiesojies 21 kg smagā vīriešu stikla divritenī, kas spēj noturēt līdz pat 90 kg smagu braucēju. Mobilo stikla dizaina priekšmetu plānots laika gaitā pilnveidot — esošais ir prototips, pēc kura izzināšanas tiks veidoti nākamie.
Mazo formu arhitektūra
Ideja par askētisku vīriešu velosipēdu 2010. gadā radās arhitektu birojā «Arhiidea», kad Ēriks Grūbe, kurš nodarbojās ar riteņbraukšanu, izveidoja dizainu — arhitekta versiju par to, kādam jābūt divritenim. Tā pamatā ir funkcionalitāte, formas tīrība un atbrīvošanās no liekām detaļām — tam nav lieku aksesuāru, uzlīmētu logo, pat ķēdes vietā velosipēdu uz priekšu vada zobsiksna, kas negrab, nav jāeļļo un nesmērē apģērbu. Šobrīd «Arhiidea» birojā pie sienas pieslieti divi pašu izgatavotie braucamrīki ar titāna rāmjiem — ar neapstrādāto fiksētā pārslēguma velosipēdu pārvietojas Ēriks, savukārt ar bremžu modeli mēdz izbraukt projekta līdzautors arhitekts Toms Kokins. Katrs velosipēds tiek izgatavots pēc pasūtījuma, un pārdoti patlaban ir trīs ekskluzīvie braucamrīki, kuru cena pārsniedz 1000 latu robežu. Citādi ir ar liektajām vienlaidu koka stūrēm, kuras kā atsevišķs aksesuārs tiek izgatavotas no riekstkoka, ozola un oša un tirgotas gan Eiropā, gan ASV. Toms skaidro, ka stūres būtiskākā kvalitāte slēpjas ģeometrijā, izliekumā, kas braucējam ļauj ieņemt dažādas pozīcijas — baudīt komfortu ar taisnu muguru, pārvietojoties pa pilsētas ielām, gan traukties «sporta režīmā».
«Hobijs ar komerciālu potenciālu,» tā Toms raksturo domubiedru aizraušanos ar velosipēdiem. Kā papildinājums «Arhiidea» mobilajai mājai, «Esclice» divritenis paspējis gozēties gan Milānas mesē, gan pasākumā «100% Design» Londonā. Lai arī prioritāte autoriem ir viņu ikdienas nodarbošanās, ir pamatotas cerības nākotnē sagaidīt arhitektu versijas arī sieviešu un kravas velosipēdiem.
To, ka arhitektiem rūp velokultūra, apliecina arī Reinis Saliņš, kurš 2010. gada pavasarī kopā ar tēvu izgatavoja savu pirmo koka stūri, kādas iepriekš bija redzējis vien velomuzejos. Pieredze mēbeļu dizainā un tas, ka pasaulē šauras, taisnas stūres atkal kļuva iecienītas, pamudināja Reini uz eksperimentiem un radīja vēlmi izgatavot tādu pašam. Pārliecinājies, ka masīvkoka ozola stūre slodzi tomēr nespēj izturēt, sezonas beigās Reinis nonāca pie risinājuma — koka stūres ar metāla serdi.
2011. gadā kopā ar draugu Reini Vību tika dibināta kompānija «Woodstick» un papildus esošajiem bērza, kļavas, riekstkoka modeļiem uzņēmums sāka ražot arī stūres ar alumīnija plāksnēm. Pērn produktu klāstu papildināja liektas formas stūres un divu modeļu velosipēdu turētāji — «Iceberg» un «Elk» dažādos toņos.
«Woodstick» produkciju cenu robežās no 90 līdz 600 ASV dolāriem iespējams iegādāties veikalā internetā, no kurienes tā nokļūst dažādās pasaules vietās, savukārt taustāmā veidā veloaksesuāri nopērkami arī veikalos Telavivā, Meksikā un Londonā, kur kompānija darbojas visaktīvāk. «Arhitektūra ir lēnāka, darbietilpīgāka, un klientu skaits salīdzinoši ir daudz mazāks. Ar «Woodstick» var ātri sasniegt cilvēkus. Jūt straumi,» Reinis skaidro, izstrādājot prototipus jaunajai sezonai.
Sezonā un ārpus tās
Vēl lakoniskāka dizaina velosipēdu turētājs ir viens no Maksima Šadurska radošajiem projektiem. «FIXA bike shelf» jeb veloplaukta dizains veidots tā, lai gudri izmantotu telpu – gluži kā gleznu pie sienas var eksponēt divriteni un arī uz turētāja virsmas iespējams novietot puķu podu, grāmatu vai citu sīkumu. Par vien pērn Latvijā izgatavoto bērzkoka interjera aksesuāru, kuru par 170 eiro iespējams pasūtīt internetā, jau rakstījuši gan pašmāju žurnāls «Deko», gan «Couch» (Vācija), «ELLE Décor» (Taizeme) un «ICON» (Apvienotā Karaliste) un citi atzīti mediji, kuri kā viens uzteic tā multifunkcionalitāti.
Par to, lai velosipēds mājās būtu skaists un interjerā iederīgs vides elements, nevis tikai braucamrīks, uz kura ik pa brīdim dabūt pa kādam zilumam tumšā priekšnamā, parūpējušies arī uzņēmums «Velo Sock». Viņu pavasarī radītais inovatīvais produkts — elastīgā materiāla «Velozeķe», kas paredzēta uzvilkšanai velosipēdiem telpās, lai izvairītos no smilšu, dubļu un citu netīrumu ienešanas telpā pēc brauciena, šī gada laikā paspējusi iegūt plašu atpazīstamību. Idejas autors Oskars Mickevičs savu izgudrojumu patentējis un plāno pārdot gan vietējiem, gan pasaules velomīļiem. Šobrīd pieejami trīs veloaksesuāra modeļi — «Lilly», «Hary» un «Tom», kuru atšķirības slēpjas to audumu apdrukā.
Tiem, kuri vērīgi sekojuši pašmāju dizaina norisēm, visticamāk, svešs nav Andra Tereško vārds. Tēlnieks un dizaineris, kurš piedalījies dažādos mākslas projektos un autortehnikā veidojis metāla dizaina priekšmetus, kopš pagājušā gada vada «Krupisvello» darbnīcu Cēsīs. Ar cieņu un mīlestību pret abiem — divriteni un klientu, «Krupisvello» mērķis ir radīt estētiski pievilcīgus, taču praktiskus velosipēdu rāmjus. 20. gadsimta 30. gadu iedvesmotās, izliektās formās, rāmji interesentiem par vidēji 150 Ls tiek piedāvāti trīs izmēros un dažādās krāsās, katrs rūpīgi izgatavots meistara darbnīcā.
Lai arī riteņbraukšanas sezona Latvijā tuvojas izskaņai (pēc piemēriem gan ir pamats domāt, ka tik ātri tā nebeigsies), pašmāju ražotāju prāti neapstājas pie esošā. Velosipēdu aksesuāri nupat papildinājuši arī «Ērenpreiss Original» piedāvājuma klāstu — jau pazīstamie divriteņu modeļi nu aprīkojami ar Latvijas pinumu meistaru darinātu klūgu groziņu, misiņa zvaniņu un velolukturiem.
Kaut gan mēdz teikt, ka riteni nevajag izgudrot no jauna, Latvijas divriteņu, to detaļu un aksesuāru ražošanas veiksmīgie piemēri apliecina, ka atgādināt, uzlabot un papildināt esošo vajag gan, turklāt darot to prasmīgi un no sirds.
Viedokļi