Dizaina cena — 3.daļa. Būt veiksmīgam Latvijā un ārzemēs

Tepat un citur

Salīdzinot Latvijas radošo industriju vidi ar Rietumvalstīm, pamanāmākā atšķirība ir konkurences trūkums. Ja tavi darbi ir kvalitatīvi, un pieeja — oriģināla, ir viegli tikt pamanītam. Tomēr strauji panākumi ne vienmēr palīdz attīstīties profesionāli. Gluži cita situācija valda radošuma metropolēs Londonā un Amsterdamā, kur sacenšas spēcīgākie vietējie un iebraukušie talanti, tādēļ tā ir laba vide, kur mācīties un augt. Sandijam jau «HungryLab» pirmsākumos bija skaidrs, kā virzīties uz panākumiem: «Cik vien iespējams, jāstrādā ar cilvēkiem, kas ir gudrāki par tevi pašu. Jo vairāk gudru cilvēku tev apkārt, jo vieglāk viss iet. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc esmu ASV un kāpēc biju Nīderlandē — tur varu vieglāk piekļūt cilvēkiem, no kuriem mācīties.»

Vēl viens aspekts, ar ko jārēķinās, veidojot uzņēmumu Latvijā, ir šeit pieejamo resursu — finanšu un zināšanu — ierobežojumi, kuru dēļ daudzas ambiciozas ieceres nākas apcirpt. Sandijs pašlaik strādā Sanfrancisko, jo «startup» uzņēmumu no Latvijas veidot ir krietni grūtāk: «Tas ir tāpat kā — ja gribi mācīties taisīt lielas filmas, labāk ir būt Holivudā, nevis Latvijā.» Arī Edgars atzīst, ka labus speciālistus Latvijā ir grūti atrast, bet no ārzemēm tos nevar atvilināt salīdzinoši zemā atalgojuma līmeņa dēļ. Savus šī brīža komandas biedrus un to profesionālās spējas viņš pazinis jau senāk: «Ja tu izvirzi augstas prasības pret sevi un pret saviem darbiniekiem, tad agri vai vēlu saproti, ka izvēles iespējas ir diezgan limitētas.»

Nebaidīties no neveiksmēm

Katrs jauns uzņēmējs mācās no kļūdām un ar laiku atrod savu pieeju. Edgars ir pārliecināts, ka uzņēmumam jābūt savam mērķim, bet talantu jāprot apvienot ar profesionalitāti, lai radītu dizainu, kas atbilst pasūtītāja vajadzībām. Spējas orientēties uzņēmējdarbībā, savukārt, palīdz dizainerim sastādīt loģisku darbību grafiku, pēc kā vadīties, veidojot tāmes, un izvērtējot, vai projekts nesīs vairāk naudas, nekā patērēs.

Sandijs uzskata, ka veiksmes priekšnosacījums ir cilvēki, ar ko kopā strādā — ja pieņem darbā nepareizos cilvēkus, viņi var nogremdēt tavu uzņēmumu, jo patērēsi laiku kašķējoties. Ir lielākas iespējas izaugt, ja kolēģi viens otru visu laiku velk un stumj uz priekšu.

Uzņēmuma panākumi atkarīgi arī no pašpārliecinātības. Sandijs zina stāstīt, ka daudzi veiksmīgi Eiropas uzņēmumi pārdodas Silīcija ielejas korporācijām par ātru, jo netic, ka paši var izveidot lielu uzņēmumu: «Arī Latvijā daudzi pārdosies, līdzko viņiem piedāvās labu samaksu, bet ielejā — ja kāds ir izdomājis, ka mainīs pasauli, tad arī ņemas un maina.»

Teiksmainajā Silīcija ielejā arī neveiksmes nav kauns — ja tav uzņēmums ir bankrotējis, tas nozīmē, ka esi kaut ko iemācījies. «Bieži vien tiek pieņemts, ka bankrots vai uzņēmuma likvidēšana ir slikta padarīšana, un tu esi izkritis. Patiesībā, katra nogrimušā uzņēmuma cilvēki ir guvuši mācību, un viņu nākamie produkti būs labāki kā iepriekšējie,» saka Sandijs. «Veiksmīgs uzņēmējdarbības stāsts ir atkarīgs arī no spējas pielāgoties, un dažreiz tas nozīmē izmest visu, ko esi darījis un uz ko esi gājis, un sākt kaut ko jaunu.»

Uzziņai

• Maksātnespēja — fiziskas vai juridiskas personas nespēja apmaksāt parādsaistības aizdevējam līdzekļu trūkuma dēļ. Bankrots ir maksātnespējīga uzņēmuma piespiedu atsavināšana vai likvidācija ar nolūku iegūt līdzekļus kreditoru prasību apmierināšanai. Parasti bankrots tiek sākts ar tiesas rīkojumu, dažreiz maksātnespēju ierosina pats parādnieks.

• Silīcija ieleja — apgabals Sanfrancisko līča reģiona dienvidu daļā, Kalifornijā, ASV. Sākotnēji nosaukums attiecināts uz lielo reģionā esošo mikroshēmu projektētāju un ražotāju kopumu, bet vēlāk uz visiem esošajiem augsto tehnoloģiju uzņēmumiem. Lai gan tehnoloģiju izstrādes attīstība ir augsta arī citos ASV reģionos, Silīcija ieleja saglabā vadošo lomu kā spēcīgu uzņēmēju, inženieru, IT speciālistu un riska kapitālistu sektors.