Ceļvedis modes attīstībai

Dizaina process bieži sākas ar stāstu, sajūtu vai ideju, ko mākslinieks vēlas paust. Tad seko smags radošais darbs, vadības stratēģijas izstrāde un pašaizliedzīga uzņēmējdarbība. Katrs apģērbu zīmols attīstības sākumposmā ir mikroorganizācija — neliela, taču efektīva komanda, kas virza savu biznesu no eksistēšanas uz izdzīvošanu, ticot sajūtai, ka veiksme gaida tepat aiz stūra. Sākotnēji komanda pati meklē audumus, veido piegrieztnes, organizē mārketingu, līdz beidzot uzrunā izplatītājus un vairumtirgotājus ar izstāžu, modes skašu un nebeidzamu telefonzvanu starpniecību.

Izejmateriālu dārgumu medības

Jauniem zīmoliem, kas strādā mazos apjomos, jāmeklē radošas pieejas, lai, iepērkot audumus un aksesuārus, saglabātu zemas izmaksas. Lai kāda būtu iecerētā pārdošanas cena — luksusa vai plašpatēriņa —, materiālu izmaksas un kvalitāte ir rūpīgi jālīdzsvaro. Latvijas prototipu ražotāja «Modes Manufaktūra» vadības komanda var runāt gan jaunu, gan jau pieredzējušu zīmolu vārdā. Tā īpašniece Krista Simkiņa skaidro, ka paiet laiks, līdz dizaineri spēj attīstīt uzticamas attiecības ar saviem piegādātājiem: «Materiālu izvēlei ir divas puses — pirmkārt, ir jāsaskaras ar papildu izmaksām, jo audums un aksesuāri ir dārgāki, ja tos pērk nelielos daudzumos. Taču, ja zīmols vēlas iekarot plaša mēroga tirgu, tam jāstrādā saskaņā ar tekstila ražotāju noteikumiem. Bieži vien tas nozīmē augstu minimālā pasūtījuma apjomu, kas pārsniedz jauna uzņēmuma budžetu. Par laimi, pastāv vairāki lūzuma punkti — vai nu zīmoliem ir iespēja veikt apjomīgus audumu pasūtījumus, jo viņu izplatītāji ir pārliecināti par kolekcijas veiksmi, vai arī auduma ražotājs ir gatavs sadarboties ilgtermiņā.»

Zīmola «BlankBlank» mārketinga vadītāja Alise Avota stāsta, ka materiālu izvēles gaitā nākas pieņemt daudzus kompromisus:

«Ražošanas komandai ir jāpanāk, lai atbilstošo materiālu meklējumi norit pietiekami ātri, jo dārgumu medībās pavadītais laiks ietekmē kopējās izmaksas. Optimālais risinājums nozīmē labu cenu, ātru izstrādi un daudzveidību.»

Tikt līdz ražošanai

Materiālu izvēle ir kā labirints, taču, lai atrastu uzticamus ražotājus, kas ir pieredzējuši prototipu izveidē un strādā ar maziem apjomiem, paiet vēl vairāk laika — īpaši uzņēmējdarbības sākumā. «BlankBlank» pārstāvji, kas laiduši klajā jau trešo kolekciju, stāsta, ka piedzīvojuši daudzus mēģinājumus, līdz atraduši uzticamus prototipu ražotājus, kas gatavi pieņemt nelielus pasūtījumus.

Ražošana ir izaicinājums ne tikai atsevišķiem zīmoliem, bet visai industrijai kopumā. Lielās vietējās un ārzemju ražotnes, kas ir pārbaudītas un nodrošina kvalitātes kontroli, ir ieinteresētas galvenokārt lielos pasūtījumos. Lai izvairītos no materiālu pārpalikuma, jauni zīmoli kā apakšuzņēmējus piesaista šūšanas darbnīcas vai individuāli nolīgst talantīgas šuvējas. Šī prakse ir lielisks risinājums īstermiņa problēmām, taču kā tas atsaucas uz industriju ilgtermiņā? Kas notiek, ja prasme, talants un pieredze netiek centralizēti? Tam mēs pievērsīsimies nedaudz vēlāk.

Pārdošana — punktu savienošana

Trešais šķērslis jaunai industrijai un tās dalībniekiem ir pārdošana un mārketings. Iekļūšana vietējā tirgū nav viegls uzdevums. Pat ja zīmols iemanto klientu uzticību, vēl paliek neizmantots potenciāls tirgos, kas pārklājas, kā arī to cilvēku vidū, kuri nav līdz galam pārliecināti par Latvijas dizaina kvalitāti.

Par laimi, pēdējo gadu laikā ir pieaudzis atbalsts mūsu jaunajiem dizaineriem, parādoties tādiem Latvijas zīmolu konceptveikaliem kā «Paviljons» un «Riija», katram ar savu stilu un pircēju loku. Par zemu nevar novērtēt arī populāru blogeru ietekmi, tā piemēram, Agnese Kleina spilgti un nenogurstoši popularizē Latvijas zīmolus gan vietējā tirgū, gan ārzemēs.

Runājot par paplašināšanos uz ārzemēm, dažādos tirgos ir atšķirīgas vērtības, gaidas un cita biznesa prakse. Konsultāciju kompānijas «Retail Baltic» izpilddirektors Zulfukars Tosuns uzsver, cik svarīgi ir sadarboties ar mazumtirdzniecības pārstāvjiem, kuri izprot biznesa vidi ārzemēs: «Lai iekļūtu jaunā tirgū, pašam zīmolam vai tā pārstāvjiem ir jārunā patērētāju un izplatītāju valodā. Tas panākams, vienīgi sadarbojoties ar pārstāvjiem, kuri jau ir aktīvi konkrētajos tirgos, un veidojot piedāvājumus ar tādu kompetenci, kas dabiski piesaista uzmanību.»

Kam ir ceļvedis?

Visi zīmoli, kas ir kaut ko sasnieguši Latvijā, ir atraduši savas, unikālas pieejas materiālu izvēlē, ražošanā un izplatīšanā. Taču, ja aplūkojam industriju kopumā — kādi risinājumi vislabāk der mazai ekonomikai? Atgriezīsimies pie agrāk uzdotā jautājuma — kas notiek sistēmā, ja tā nav centralizēta? Industrijā bez vadības un atbalsta izdzīvo stiprākais. No tā izriet, ka daudzi cīnās vienatnē, mēģinot rast atbalstu citur vai attīstot savu biznesu ārzemēs. Atbalsts ne vienmēr nozīmē finansiālu palīdzību — jauniem uzņēmējiem bieži ir nepieciešami padomdošanas pakalpojumi un iespējas mācīties no citu pieredzes. Lielbritānija piedāvā lielisku piemēru šādām atbalsta programmām, kur tās ir pieejamas modes un tekstila industrijā strādājošajiem.

Atbalsts ne vienmēr nozīmē finansiālu palīdzību — jauniem uzņēmējiem bieži ir nepieciešami padomdošanas pakalpojumi un iespējas mācīties no citu pieredzes.

Britu Modes padomes Dizaineru faktu datubāze (British Fashion Council Designer Fact File) tika izstrādāta ar mērķi kļūt par ceļvedi modes zīmola biznesa plāna izstrādē un uzsākšanā. Lai īstenotu šo projektu, datubāzes redaktori uzklausīja industrijas ekspertus un dizainerus – gan jaunus, gan pieredzējušus —, kuri labprāt dalījās zināšanās un sniedza padomus. Zīmoli, kas saskaras ar līdzīgām problēmām materiālu izvēlē, ražošanā un pārdošanā, var ietaupīt daudz laika un naudas, ja tie sākotnējos biznesa attīstības posmos seko centralizētas atbalsta sistēmas vadlīnijām, tādējādi izvairoties no tipiskām kļūdām.

Latvijā ir talantīgi dizaineri un menedžmenta komandas, kas bruģē ceļu uz Latvijas modes industrijas nākotni. Komunikācija un organizācija var veicināt strauju zināšanu izplatību, apgrozījuma pieaugumu un kopēju ekonomisku attīstību. Salīdzinājums pārdomām — industrija bez centralizēta atbalsta ir kā mēģinājums sasniegt galamērķi bez kartes.